Grāmata vienmēr ir bijusi kas vairāk par tekstu. Izstāde pievēršas tās materialitātei un formas noturībai cauri gadsimtiem, aplūkojot 15. un 16. gadsimtā nostiprinātos tipografikas, maketēšanas un teksta lasāmības pamatprincipus, kas saglabājuši savu nozīmi arī mūsdienās.
Izstādē skatāmi Rīgas pirmā iespiedēja Nikolausa Mollīna un viņa skolotāja, ievērojamā Eiropas tipogrāfa Kristofa Plantēna darbi no LNB krājuma. Tie iepazīstina ar 16. gadsimta grāmatu iespiešanas tradīciju, atklāj Mollīna saikni ar Rietumeiropas grāmatniecību, kā arī uzsver zināšanu pārneses nozīmi.
Izstādes vēsturiskā daļa apvienota ar ieskatu mūsdienu izaicinājumos – 21. gadsimtā poligrāfijas nozare turpina attīstīties līdz ar jaunajām tehnoloģijām, digitalizāciju un mainīgajām lasītāju vēlmēm.
Pārceļojot no Gūtenberga preses revolūcijas līdz pat Apple Macintosh operētājsistēmas ieviestajām pārmaiņām, izstādes scenogrāfija veidota, iedvesmojoties no 20. gadsimta 80. gadu videospēlēm, tās apmeklētāju ievedot īpašā spēļu pasaulē, kurā interaktīvā veidā ar animācijas, instalāciju un video palīdzību atklājas grāmatu uzbūves principi.
Izstādes “Teksts mūs neinteresē” veidotāju komandas kodols ir kuratore un projekta vadītāja Ineta Vaivode, dizainere Madara Lesīte-Volmane un LNB Letonikas un Baltijas centa krājuma eksperte Beāte Orlova, turpinot 2023. gadā Plantēna-Moretusa muzejā (Antverpene, Beļģija) tapušās LNB viesizstādes “Tipogrāfa esence. Nikolauss Mollīns: Rīga–Antverpene” pētniecisko līniju. Izstādē apskatāms arī grāmatu dizainera Alekseja Muraško autordarbs, kas veidots kā grafisks eksperiments, izdevumā iekļaujot atsauces uz vairāku gadsimtu grāmatu dizaina un maketēšanas tendencēm.