Dokumentālajā filmā par ASV prezidenta Džo Baidena pirmo prezidentūras gadu "Year One: A Political Odyssey", kas skatāma LMT Viedtelevīzijā, par slepeno vizīti stāsta tai pietuvinātās personas Baidena administrācijā, tai skaitā pats Bērnss.

"Rudenī mēs sākām redzēt dažādus signālus, ka krievi koncentrē vērā ņemamus – tas pat būtu pārāk maigs vārds... Viņi koncentrē masīvus militāros spēkus ap Ukrainu," stāsta Baidena padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džeiks Salivans. "Prezidents izlēma par labu divdaļīgai stratēģijai: atturēšana no vienas puses un diplomātija no otras."

CIP direktora vizīte bija mēģinājums atturēt Krieviju no iebrukuma īstenošanas. "Mēs lūdzām Bilu Bērnsu doties uz Maskavu. Tas bija jādara klusi," norāda Salivans.

"Prezidents lūdza man doties uz Maskavu, lai nodotu ziņu prezidentam Putinam un vairākiem viņa tuvākajiem padomniekiem par mūsu nopietnajām raizēm par to, ko redzam. Tas bija ceturtā lielā Covid-19 viļņa laikā, un Krievijā un Maskavā bija izsludināta mājsēde. Prezidents Putins tolaik bija izolējies Sočos," par slepeno vizīti stāsta Bērnss. "Prezidents Putins man šķita samērā nosvērts, tomēr bija skaidrs, ka viņš negrasās atvainoties par Krievijas iebildumiem saistībā ar Ukrainu. Domāju, ka, laikam ejot, pieauga viņa pašpārliecinātība, savā ziņā – arī riska apetīte. Domāju, ka droši vien laika gaitā viņš arvien vairāk domāja par savu personīgo [politisko] mantojumu."

Krievijas Drošības padome apgalvoja, ka Bērnss ticies ar tās  sekretāru Nikolaju Patruševu, savukārt citos avotos minēts Ārējās izlūkošanas dienesta (SVR) direktors Sergejs Nariškins. Tolaik tikšanās mērķis visbiežāk tika aprakstīts, izmantojot neko neizsakošu birokrātisko žargonu, taču patiesībā Bērnss uz Maskavu bija devies nodot ļoti tiešu brīdinājumu Krievijas politiskās elites pašai virsotnei – Vladimiram Putinam.

"Prezidenta [Baidena] vārdā nodevu ziņu par nopietnajām sekām, kas sekotu Krievijas lēmumam atjaunot militāro agresiju pret Ukrainu," dokumentālajā filmā atklāj Bērnss.

Viņa vizīte ilgi nepalika noslēpumā. Jau drīz par to bija uzzinājuši ASV mediji. Raidorganizācija CNN tolaik rakstīja, ka no saviem avotiem saņemot pretrunīgu informāciju par noskaņojumu ASV valdībā – vieni stāsta, ka Baidena padomnieki uzskata, ka Krievija gatavojas iebrukumam, kamēr citi informācijas avoti teikuši, ka Krievija visdrīzāk tikai gatavojas militārajām mācībām vai cenšas iebiedēt Ukrainu. Iespējams, ka vienprātības tiešām nebija.

Pēc tikšanās Maskavā Bērnss piezvanīja Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim, lai nodotu no ASV valdības ziņu, ka Krievijas uzvedība izraisa bažas, kā apliecināja, ka ASV rūpīgi seko Krievijas tālākajām darbībām.

Viens no veidiem, kā ASV mēģināja atturēt Kremli no militāras agresijas, bija Baidena administrācijas rīcībā esošās izlūkinformācijas publiskošana, atklājot Krievijas plānus, pirms tā bija paspējusi tos īstenot.

Otra Baidena administrācijas stratēģijas puse bija diplomātija. "Mēs gribējām nodot ziņu, ka tad, ja Putins uzbruks Ukrainai, tam būs smagas sekas no ASV un sabiedroto puses. Bet, ja Putins grib iet diplomātijas ceļu, Savienotās Valstis ir gatavas to iet kopā ar viņu," dokumentālajā filmā "Year One: A Political Odyssey" uzsver Salivans.

Tomēr, neskatoties uz pūliņiem, Krievija tik un tā 2022.gada 24.februārī veica pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Drīz apritēs divi gadi kopš kara sākuma.

Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".