:format(webp)/nginx/o/2021/09/15/14071167t1h342b.jpg)
Lai arī es no kino neko daudz nesaprotu, tomēr nolēmu jūs palutināt ar savu viedokli par pēdējā laika skandalozāko filmu "Nabaga radības" (Poor Things), kuru noskatīties uz kino biju aizgājis ar saviem nepilngadīgajiem bērniem, sirmo vecmāmiņu, kaķi un suni. BRĪDINĀJUMS: Šis raksts ir paredzēts tikai vienkāršiem kino skatītājiem ar neizsmalcinātu un prastu gaumi, nevis inteliģentajiem un ekscentriskajiem mākslas baudītājiem, kas izceļas ar viedokli, kas tāls no pelēkās masas domas.
“Ek,” viņdien nodomāju, “gana mājās kvernēts, jāaiziet uz to kinotejāteri un jānobauda kāda filma.” Sacīts darīts. Zināms, līdzi paņēmu savus divus mazgadīgos bērnus, simtgadīgo vecmāmiņu, suni ar kaķi, sieviņu, un visi draudzīgi devāmies uz filmu, ko biju jau laikus nolūkojis, sērfojot tajos tviteros. Tur uz filmas vāka tā sieviete, nu, tā, kas ar to smukuli Goslingu skaisti dejoja. Kaceklis arī labs – tā kā skaista romantiska pasaka, tā kā krāšņa fantāzija, nevar īsti saprast. Arī tos oskarus laikam saņēma vai ko tur. Vārdu sakot, labs kino visai ģimenei.