Kad aizvadītā gada ziemas sākumā pirmizrādi piedzīvoja režisora Ronalda Mežmača debija pilnmetrāžas spēles kino – drāma “Elpo zem ūdens” (2023), tā bija pirmā tikšanās ar šīlaika trīsdesmitgadnieku paaudzi un tās problēmām mūsu nacionālā kino kontekstā un tieši pilnmetrāžas spēlfilmas formātā. Tagad šo paaudzi savā uzmanības centrā tur vēl viena debija – režisores Lienes Lindes dramēdija jeb drāma ar komēdijas elementiem “Melnais samts” (Ego Media, 2023).

Starp abām filmām “paguva iespraukties” vēl viena debitante pilnmetrāžas kino – režisore Elizabete Gricmane, kuras debija “Vietām gaidāms stiprs lietus” savu pirmizrādi kinoteātrī “Splendid Palace” piedzīvoja trīs dienas pēc “Elpo zem ūdens”. Arī šīs filmas galvenie varoņi ir jauni cilvēki, bez piecām minūtēm pieaugušie, bet vēl ar rakstura atsvariņam bezbēdīgās un kaislīgās jauniešu pasaules virzienā.

Savā ziņā trīsdesmitgadnieku kopai varētu pieskaitīt arī Aigara Graubas ģimenes filmas “Circenīša Ziemassvētki” (2022) galveno aktieru pāri – Jāni Vimbu un Ingu Tropu, kuri atveidoja tā dēvējamā turīgā vidusslāņa pārstāvjus, Ervīnu un Diānu Dambjus; abiem bija jāpārvērtē sava neatbilstošā izturēšanās svētku laikam, jo uz to mudināja gan viņu atvases, gan no cietuma izbēgušais tipāžs Bruno Circenis (Kaspars Kārkliņš).

Taču, tā kā šī filma ir tematiski ļoti iešaurināts, noteiktai gada sezonai pakārtots ekrāna [komerc]darbs, tā nolūks nav uzrādīt psihosociālus apstākļus, kuri tiešā veidā ietekmē varoņu izvēles. Tādējādi nenotiek arī plašāka ielūkošanās konkrētas paaudzes status quo, kurā vienkop saplūst gan individuāli, specifiski raksturi, gan vispārējais laikmeta gars un tā diktētā dienaskārtība.

Komentāri
CopyDraugiem X Whatsapp