Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Rīta kafija ar dzejnieku. Marija Anhelesa Peresa-Lopesa no Spānijas

Raksta foto
Foto: Juan Manuel Serrano/uimp.es

Trešdienas, 24. aprīļa vakarā pl. 19.00 Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas pagalmā ar Dzejas pastaigu sāksies 3. Starptautiskais dzejas festivāls "Page Break". Bet tie poēzijas cienītāji, kuri uz Jelgavu nedosies, ar festivāla viesiem var iepazīties TVNET portālā "Sejas.lv". Jo arī viens dzejolis – kā ikrīta kafijas reizēs ar dzejnieku – var kalpot par precīzu autora vizītkarti. 

Spānija festivāla raibajā dalībnieku pulkā tiek pārstāvēta ar Mariju Anhelesu Peresu-Lopesu. Dzejdare dzimusi Spānijas pilsētā Valjadolidā un darbojas augstākās izglītības laukā, strādājot par Latīņamerikas literatūras pasniedzēju Salamankas universitātē.

Autores darbi publicēti antoloģijās Venecuēlā, Meksikā, Ekvadorā, Kolumbijā, Peru, Argentīnā, ASV, Portugālē un Itālijā.

Dzejas krājums “Carnalidad del frío” (Aukstuma miesīgums) izdots ASV un Brazīlijā, turklāt tas novērtēts 2023. gada Starptautiskajā Latīņamerikas grāmatu balvā. Līdztekus tam dzejnieces devums novērtēts ar Spānijas Nacionālo kritikas balvu.

Raksta foto
Foto: Publicitātes foto

III

Es pieprasu atļauju aizkavēties katrā kustībā,

ja reiz virs pakauša visa saule

un šis laimīgais lēnīgums kājās

un šī pieskaršanās ir pareizs, barojošs

veids kā sajust asinīs

laimes zemādas ceļu.

Es pieprasu iztērēt katru minūti

lēni kustinot kājas

ja reiz vakaros saule iesveļ manī liesmas

un jebkāda steiga paliek otrajā plānā,

ja reiz mirklis atnāk nesakauts

un nepārtraukts savā mūžīgumā.

Es pieprasu kādas rokas neiespējamo

palikšanu vasaras gaisā,

rokas vēzienu ar kuru tā atdalās

no miesas un vairs nekrīt zemē

līdz apņēmīgi nav noliegusi dažas

ziemā pieņemtas normas un likumus –

kā, piemēram, to par kritušām miesām

uz zemes, nāves stundā.

Es pieprasu burvīgo iespēju

atrasties uz vakara krants

šajā nemainībā, pār augumu krītošas

gaismas asumā, caurspīdīga auguma

un vēl tāla no sabrukuma.

Es pieprasu šo minūti, kurai nav krastu.

Visu apzinādamās, es to pieprasu.

No spāņu valodas atdzejojis Edvīns Raups.

Raksta foto
Foto: Publicitātes foto

Kāds ir tavs ieteikums možam un enerģiskam rītam?

Palūkoties uz saullēktu un mākoņu rotaļām. Viens un tas pats skats katru rītu, bet katru reizi atšķirīgs.

Kuras trīs lietas tu paņemtu līdzi uz Latviju, kas, tavuprāt, simbolizē tavu valsti šodien?

Kreklu ar Pikaso gleznu “Gernika”, “Spotify” dziesmu sarakstu ar spāņu reperes un dziedātājas Rozālijas dziesmām un aizrautību dzīvot.

Par ko tu nekad nerakstītu savā dzejā?

Par sāpēm, kuras nespēju sajust pati un nāvi, kas neskar mani personiski.

Nosauc trīs lietas, ar ko tev asociējas Latvija?

Marka Rotko gleznas, Sergeja Eizenšteina filmas un tautas mūzika.

Par ko vēsta tava dzeja?

Par dzīvi, par dzīvi, par dzīvi.

Kāds ir tavs dzīves moto?

Viss ir saistīts ar visu, mēs visi esam saistīti ar visiem.

Tavs novēlējums labai dienai…

Lai gaisma un mīlestība!

Ar festivāla "Page Break" programmu iespējams iepazīties pievienotajā saitē

Nepalaid garām!

Uz augšu