Šajā attēlā, kurš parāda Rīgas jahtkluba ēku un starp daudziem citiem ir iekļauts albumā "Pastaiga pa skaisto Rīgu" (kurš jau drīzumā nonāks pie lasītājiem!), ietilpinās Rīgas burātāju apvienības vēsture un nozīmīgums. Ēkas majestātiskums atver plašāk izvēršamu pagātnes tēlojumu, kurā iezīmējas arī Ķīpsala kā Daugavas krastiem tuva pilsētas teritorija, kuras dzīvīgumu no gada uz gadu arvien vairāk uzturēja tirdzniecības un izklaides kuģošana.

Pirms aplūkojam Rīgas jahtkluba vēsturi, ieskatīsimies pagātnes liecībās par Balasta dambja apkaimi, no kurienes ar akmeni var aizsviest arī līdz Ķīpsalai.

18. gadsimta otrajā puse strauji palielinājās Rīgas tirdzniecības apjomi. Eiropā īpaši pieprasīti bija caur Rīgu vestie un latviešu kokmateriālu šķirotāju vērtētie mastu koki, tādēļ vajadzēja vairāk vietu, kur kokmateriālus izkraut. Līdzās nozīmīgākajām kokmateriālu izkrautņu vietām Klīversalā, Lucavsalā un Lībekas (Lībiešu) salā tirdzniecības dokumentos minēta arī Ķīpsala, sākotnēji gan tā bija salīdzinoši maz izmantota.

Zēģelētāji jeb burātāji Daugavas līcī Rīgā, 18. gadsimta nogalē. Ilustrācija Rīgas jahtkluba 50. gadu jubilejas almanahā (izdevniecība Ernst Plates Riga, 1928).
Zēģelētāji jeb burātāji Daugavas līcī Rīgā, 18. gadsimta nogalē. Ilustrācija Rīgas jahtkluba 50. gadu jubilejas almanahā (izdevniecība Ernst Plates Riga, 1928). Foto: Attēls no grāmatas

Pēc 1763. gada datiem, Ķīpsalā bija vismaz trīs koku glabāšanas laukumi. Ienesīgajā koku tirdzniecībā iesaistījās arī Rīgas latvieši – brāļi Jānis un Daniels Šteinhaueri, Muižeļi, Beltes un Grindeļi. 18. gs. otrajā pusē šai nodarbei pievērsās ari vairāki Ķīpsalas iedzīvotāji, tostarp, koktirgotājs Ludvigs Grāve un mastu šķirotāju amata meistars Kaspars Melhiors Damarovskis.

Komentāri
CopyDraugiem X Whatsapp