Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Melanholiskās bravūras vibrācija

Recenzija par grupas "Laika Suns" albumu "Imitācija"
Grupa "Laika Suns". No kreisās: Kārlis Josts, Elvijs Pārpucis, Arnis Račinskis, Jānis Burmeisters.
Grupa "Laika Suns". No kreisās: Kārlis Josts, Elvijs Pārpucis, Arnis Račinskis, Jānis Burmeisters. Foto: Publicitātes foto

Labā ziņa saistībā ar grupu “Laika Suns” ir tāda, ka ar viņiem nekad nevar nošaut garām. Viņi nenāks klajā ar piepešu stila maiņu kardināli pretējā virzienā, kā ierasts līdz šim, nepārmetīs saviem faniem nepietiekamu aktivitāti, īsāk sakot – nedarīs neko lieku. Toties aprīļa nogalē iznācis apvienības jaunais albums “Imitācija”.

Grupa “Laika Suns” dibināta 2013. gadā un tajā apvienojušies Arnis Račinskis, Elvijs Pārpucis, Jānis Burmeisters un Kārlis Josts. Neskatoties uz diezgan ilgo laiku uz Latvijas idīroka skatuves, tikai jaunā albuma sakarā vērts vēlreiz pārlasīt un pārdomāt grupas nosaukumu. Ja vārdu “laika” uztver kā suņu šķirnes nosaukumu, nevis apzīmējumu nepārtrauktai eksistences un notikumu gaitai, rodas stilīgs vārdu spēles aspekts, kura pamatā ir gramatiski apšaubāma, bet tieši tāpēc – maķenīt delverīga, avangardiska intonācija.

Raksta foto
Foto: Publicitātes foto

Runājot par avangardu – ja ņem par paraugu vārda pirmo tulkojumu, proti, "karaspēka daļa vai apakšvienība, kas virzās galvenajiem spēkiem pa priekšu un apsargā tos" – šķiet, ka arī “Laika Suns” allaž ir turējis priekšplānā sava veida revolucionāru, aizrautības un degsmes pildītu virzītājspēku. Taču saturs šim apņēmīgajam muzikālajam maršam ir jāpiemeklē katram pēc savas nepieciešamības un aktualitātes. Varētu teikt, ka mūziķi klausītājiem piešķir skanisku rāmi, kuru piepildīt ar ikdienas spilgtākajiem pieredzes zibšņiem.

Nepalaid garām!

Uz augšu