2023. gada decembrī apritēja 120 gadi, kopš klajā nākušas pirmās latviešu skaņuplates. Skaņu ierakstīšanas tehnoloģijas mūs spēj aizvest kādā pagātnes nogrieznī, kas nolaupīts aizmirstībai. Kā stropā san tūkstošiem bišu, tā Dziesmu un Deju svētkos san un skan tūkstošiem balsu, tūkstošiem deju soļu – mūsu Latvijas sirds bagātība, kuras liecības nākotnei glabā arī skaņu ieraksti.

Izstādes nosaukums “SAN” simboliski aizved laikā, kad tika izgudrots pirmais plaša patēriņa skaņu ierakstīšanas rīks – fonogrāfs. Ar to skaņa tika ierakstīta vaska cilindrā jeb valcē. Arī skaņuplates sākotnēji tika ierakstītas vaskā. Tas viss bija iespējams, pateicoties bitei – šim sīkajam kukainim.

Viena no izstādes veidotājām Katrīna Kūkoja aicina aizdomāties:

“Bet varbūt “SAN” mūs aizved vēl daudz senākā, pirmatnīgākā izpratnē par cilvēka attiecībām ar skaņu? Latviešu valodas darbības vārds “sanēt” etimoloģiski radies no indoeiropiešu pirmvalodas saknes "swen", kas ir kopīga daudzu indoeiropiešu valodu saimes vārdiem, kas apzīmē skanēšanu – piemēram, angļu valodā no tās ir cēlušies vārdi “sonic” un “sound”.

“SAN Dziesmusvētki” stāsta par dziesmu un deju svētku norišu un repertuāra iemūžināšanu skaņu ierakstos un dažiem citiem interesantiem skaņu pārneses faktiem. Tos pārdomāt rosinājis muzeja krājums, kurā glabājas vairāk nekā 8000 skaņu ierakstu.

Izstāde ekspozīcijā “Dziesmusvētku telpa” ir daļa no Rakstniecības un mūzikas muzeja skaņu ierakstu izstādes “SAN”, kas aplūkojama Muzeju krātuvē no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 27. septembrim.

Izstādes veidotājas: Daiga Bondare, Ilze Rusova, Katrīna Kūkoja, Ruta Kurpniece, Dārta Elza Andersone, Ilze Cihovska.