Viena diena pirms 100 un 200 gadiem: Brīvdabas muzejs atdzīvojas īpašā akcijā

Ernests Spīčs
, horeogrāfs, tautas dejas pētnieks
Foto: Publicitātes foto

Brīvdabas muzeja mūžs ir salīdzināms ar cilvēka mūžu. Muzejam nu ir simts gadu, un tas ir pat gadu jaunāks par mūsu tautas izcilo dejotāju Viju Vētru. Tāpat kā Vija, arī muzejs katru gadu mūs aicina un pārsteidz. Šoreiz vasaras sezonas atklāšanā piedzīvojām vērienīgu sarīkojumu – „Viena diena mūsmājās. Muzejs atdzīvojas“.

Tāpat kā cilvēkam, arī muzejam ir sava ikdiena, kad ir noteikts rituāls  rītam, visai dienai un naktij, kad guļ gan cilvēki, gan ēkas – tikai modrie sargi neguļ. Ikdienas rutīna mums, muzeja apmeklētājiem, nav redzama, un reti kad zinām, ko dara, piemēram, restauratori.

Muzicē LU deju kopas "Dandari" muzikanti.
Muzicē LU deju kopas "Dandari" muzikanti. Foto: Mārīte Melnika

Mēs nākam uz muzeju, lai atpūstos, izklaidētos, iepirktos tirdziņā, iegrieztos krodziņā un arī lai svinētu gadskārtu svētkus. Kā būtu, ja muzejs nebūtu muzejs muzejiskā izpratnē, kur mēs apskatām eksponātus, kuriem nereti nedrīkstam pat pirkstu piedurt?

Kā būtu, ja muzejs no muzeja pārtaptu par īstenību – kur patiešām viss notiek kā Latvijā pirms 200 gadiem? Meitenes maltu, arājs artu, vecāmāte vārītu putru, māmiņa vērptu, ganiņš stabulētu un precinieki dīžātu zirgus pagalmā.

Jūs sakāt – neiespējams tāds ceļojums laikā…

Nepalaid garām!

Uz augšu