Pēdējos 30 gadus filoloģes Māras Zirnītes darbs bija cieši saistīts ar Latvijas Nacionālās mutvārdu vēstures (NMV) krājumu. Iecere dokumentēt liecības par Latvijas cilvēku likteņiem sarežģītajā 20. gadsimtā radās, speciālistei strādājot Kultūras fonda "Cilvēkarhīvā", kura 1988. gada aicinājums iesūtīt personīgās vēstures avotus izraisīja plašu Latvijas iedzīvotāju atsaucību.

Iesūtītie materiāli tika uzkrāti "Cilvēkarhīvā" un apliecināja, ka neviena cilvēka dzīvesstāsts nedrīkst tikt izstumts no vēstures. 1992. gadā Māra Zirnīte sadarbībā ar filozofu un Latvijas Universitātes profesoru Augustu Miltu izveidoja mutvārdu vēstures pētnieku grupu LU Filozofijas un socioloģijas institūtā, tādējādi aizsākot šīs jaunās – socioloģijas, vēstures un folkloras – apakšnozares attīstību Latvijas zinātnē.

Jau no pašiem NMV krājuma sākumiem Māra Zirnīte aktīvi popularizēja mutvārdu vēstures nozīmību, aicināja Latvijas sabiedrību aktīvi piedalīties dzīvesstāstu vākšanā, lasīja lekcijas, gatavoja plašai sabiedrībai aktuālas publikācijas, izstādes un video filmas.

Pētniece iesaistīja dzīvesstāstu vākšanā un projektos aizvien jaunus studentus, zinātniekus, dažādu profesiju interesentus. Daudzi tagadējie mutvārdu vēstures pētnieki tieši viņas vadībā atklāja interesi par cilvēka dzīves kā pētījuma avota un objekta vērtību un sabiedrisko nozīmību.