Iznācis ievērojamās latviešu rakstnieces Ingunas Baueres (1960-2024) romāns “Daiļā Marija”. Autore ļoti priecājās, gaidot šī darba iznākšanu, un vienlaikus mazliet baidījās, jo pirmo reizi bija atļāvusies vēsturisko patiesību apvienot ar dēkainu iztēles lidojumu – par to stāsta romāna pēcvārds.
Klajā nācis pēdējais pabeigtais rakstnieces Ingunas Baueres romāns “Daiļā Marija”
Diemžēl rakstniece gan paguva izskatīt darba maketu, tomēr gatavo grāmatu vairs nesagaidīja – šī gada 19. janvārī Ingunas Baueres mūžs priekšlaicīgi aprāvās. Viņa atstāja lasītājiem bagātīgu darbu klāstu, un “Daiļā Marija” ir pēdējais pašas rakstnieces pabeigtais romāns.
Pēc šī darba varētu uzņemt lielisku vēsturisku seriālu: notikumi tā vien mijas un vijas, veidodami tiešām raibu rakstu. Varoņa kārtā ietikuši ne vien cilvēki, bet arī kāds īpašs priekšmets - puskailas jaunas sievietes portrets. Ap šo gleznu griežas vairāku varoņu likteņi.
Pieviltas jūtas un negribēti bērni, atraidīti mīlētāji un nekaunīgi izmantotāji, muižnieki un vienkārši ļaudis… dzīve un sadzīve 18. gadsimta Latvijā te atainota sulīgās krāsās! Anna un Marija, Šarlote un Leontīne, muižkungi un viņu pakalpiņi, mācītāji un mākslinieks… Ikvienam ir savas alkas, bet ne katrs spēj tās piepildīt.
Vienlaikus rakstniece uzdod arī eksistenciālus jautājumus. Kas ir svarīgāk: īstenot sapņus vai nepievilt savus tuvākos? Ko upurēt ceļā uz mākslas virsotnēm? Vai piedzimt talantīgam ir nopelns vai lāsts?
Viens no romāna galvenajiem varoņiem ir gleznotājs Johans Būmanis, izdomāta persona, kuram gan ir reāls prototips: Johans Heinrihs Baumanis (1753-1832).
Vācbaltiešu gleznotājs un literāts, Kurzemes baznīcas galvas Joahima Baumaņa dēls studēja filoloģiju Erfurtes Universitātē un apguva iemaņas glezniecībā pie mākslinieka Jākoba Samuēla Beka (1715-1778).
1776. gadā Baumanis atgriezās Baltijā un pievērsās glezniecībai – galvenokārt medību skatiem un dzīvniekiem, kopumā radot vairāk nekā 1700 gleznu.
Kā Pēterburgas Mākslas akadēmijas īstenais loceklis 19. gadsimta pirmajā pusē Baumanis bija populārākais animālists Baltijā. Viņš rakstījis mednieku stāstus ("Jagd-Anecdoten..", 1817), kā arī pētījis latviešu literatūru. Liela Baumaņa manuskriptu daļa mūsdienās glabājas LU Akadēmiskajā bibliotēkā.
Kā jau parasti Ingunas Baueres darbos, liela loma romānā ir arī sievietēm – gan augstdzimušām, gan vienkāršās tautas pārstāvēm.
Šis ir triju 18. gadsimta “kurzemnieku romānu” cikla noslēdzošais darbs, lasāms arī atsevišķi. Pirmais, “Elīza fon der Reke. Soļi rītausmā” un otrais, “Doroteja. Izredzētā” ir vēsturiski romāni par vācbaltiešu aristokrātēm, pusmāsām Mēdemām.
Inguna Bauere (23.07.1960.-19.01.2024.) – rakstniece, vairāk nekā 20 kultūrvēsturisku, biogrāfisku un dzimtas romānu autore. Starp pazīstamākajiem autores darbiem minami latviešu rakstniekiem un viņu dzīvesbiedrēm veltītie romāni “Piedod, Karolīne!”, “Lizete. Dzejniekam lemtā”, “Skolas Līze”, “Ede, Pumpura sieva” un “Mazā, klusā sirds. Dārta un Krišjānis pirms tautasdziesmas”.
Inguna Bauere saņēmusi vairākus apbalvojumus, tostarp Eduarda Veidenbauma literāro prēmiju (2013) un Egona Līva literāro prēmiju “Krasta ļaudis” (2013, abas par romānu “Piedod, Karolīne!”). Nominēta Latvijas Sabiedrisko mediju gada balvai “Kilograms kultūras” (2018) par romānu “Palieku tev uzticams. Juris Neikens”.
Pieejama arī e-grāmata.