Turpinot pastaigu pa skaisto Rīgu un tā salāgojoties ar šāda paša nosaukuma fotoalbumu, kurā apkopoti pilsētvides attēli no 20. gadsimta 20. līdz 40. gadiem, ieklīdīsim Klusajā centrā. Viens no simboliem, kurš ar šo rajonu saistās tā pārzinātājiem, un viens no interesantākajiem atklājumiem pilsētas viesiem ir dzīvojamo namu kvartāls “Forburga”.
Klusie liecinieki ⟩ Astoņu namu kvartāls "Forburga" un tā iemītnieku likteņstāsti
Forburga (vācu valodā – “priekšpils”, “ārējā pils”) ir pirmais vesela kvartāla kompleksas apbūves piemērs Rīgā. Forburgas īres namu kvartālam 1912. gadā tika organizēts vērienīgs pilsētbūvnieciska risinājuma projektu konkurss.
Kvartāla zemes gabalu dalījumu izstrādāja konkursā dalītās pirmās un otrās vietas ieguvēji, autoru kolektīvs – arhitekti Vilhelms Reslers, Herberts Johansons un E. Cerers. Kvartāls izveidots 1913. gadā, izkārtojot astoņas ēkas ap iekškvartāla ielu, pret kuru pavērsti apzaļumoti laukumi un pagalmi.
Īres dzīvokļu namu būvniecības procesu 19. gadsimta izskaņā un 20. gadsimta sākumā raksturo arhitekte un Latvijas Arhitektu savienības priekšsēdētāja Linda Leitāne: "“Līdz ar rūpniecības un transporta sistēmas attīstību strauji palielinoties iedzīvotāju migrācijai no lauku teritorijām uz urbāniem centriem, 19. gadsimta nogalē par izplatītāko ēku tipu Latvijas pilsētās kļuva īres nami.