Krivenchy: "Man ir uzmanības deficīts un bipolārie traucējumi" (2)

Krīvēns intervijā runā atklāti: "Man uzmanības deficīta sindroms bija, pirms vēl tas skaitījās stilīgi."

Viņš norāda, ka viņam tas ir kopš skolas laika. "Kad ap divdesmit gadiem sāku iet pie psihiatra, psihoterapeita, man apstiprināja, ko pats nojautu, -

man ir uzmanības deficīts un bipolārie traucējumi.

Tāpēc arī augstskolu nevarēju pabeigt, jo tiešām fiziski nevaru ilgi nosēdēt, es jūku prātā, tirinos, man vajag kustēties. Savukārt bipolārisms nozīmē šausmīgas garastāvokļa svārstības, kas baigi traucē dzīvot. 

Man ir vai nu ekstremāla augša, kad skraidu apkārt, piekrītu visiem piedāvājumiem un daru, daru, daru, vai totāla leja, kad guļu sešpadsmit stundu diennaktī un atceļu visu, ko vien varu," atklāts ir viņš. 

Krīvēns gan uzsver, ka var "uzmest" sevi, cik vien vajag, bet citus gan ne. 

Viņš neslēpj, ka situācijā saasinājās kovidlaikā, un nu viņš lieto zāles, kā arī apmeklē terapeitu. "Bet es par to nečīkstu. Man tā mentalitāte ir - izspļauj zobus, piecelies un ej tālāk! Sevi nežēloju. Manas problēmas ir manas. Esmu tāds drusku sačakarēts, bet tas nekas, es tieku galā," tā Krīvēns.

Pilnu interviju ar Jāni Krīvēnu lasi žurnāla "Santa" jūnija numurā!