Labs jaunums par festivāla tradīciju kļuvušā Senā ciema cienītājiem – tajā darbosies vēstures rekonstruktori no visām Baltijas valstīm, īpaši kupli pārstāvēta būs Lietuva. Starp spilgtākajām un metālmūzikas augstākās līgas grupām var izcelt Šveices smagās mūzikas grandus “Samael” ar leģendārā albuma “Passage” koncertprogrammu.

Par “Samael” muzikālo rokrakstu mēdz teikt kodolīgi – tas ir “Samael”. Grupa ir radījusi jaunu virzienu smagajā mūzikā un atrodas daudzu festivālu līderu statusā. Metāla, industriālās mūzikas un elektronikas sinerģija – “Samael” zīmolskanējums teju 30 gadu garumā – aizsākās ar albumu “Pasāža”.

Šo 1996. gada albumu pieņemts uzskatīt par robežšķirtni, kas iedibināja “Samael” neatkārtojamo rokrakstu. Ar šo albumu grupa koncertēja pērn, lai pilnībā izpārdotā koncertā Krakovā ierakstītu senā albuma jauno skanējumu, ko arīdzan varēs dzirdēt “dzīvajā” Bauskā.

Viens no plašāk pārstāvētajiem žanriem festivālā būs blekmetāls. Pirmo reizi Latvijā uzstāsies sieviešu grupa “Asagraum”, kas ir Nīderlandes un Norvēģijas mūziķu kopprojekts. Ar hipnotisku un savā ziņā melodisku skanējumu izceļas blekmetāla grupa “Anapilin” (Kauņa), kas aplūko skarbu tēmu loku — urbāno problemātiku, bezjēdzības sajūtu un ielūkojas citos dzīves tumšajos nostūros. No Igaunijas ieradīsies “Hasswald” – blekmetālisti ar pagāniskiem motīviem un nepieradinātu skanējumu.

Vairāku grupu daiļradē raksturīgi saskares punkti ar etnisko mūziku, folkloru, mitoloģiju, pagānismu, vēsturi un dabas izjūtu, tās izpausmēm šodienas interpretācijās. Piemēram, Igaunijas pagānmetāla lielmeistari un metālmūzikas eksporprece “Metsatöll”, kuras dalībnieks Lauri Ennapū nesen kādā intervijā minējis:

“Folkmetāls ir kā līdzeklis kultūras mantojuma saglabāšanai un cildināšanai, piepilda tradicionālās folkmūzikas garu ar metāla spēku un intensitāti, turklāt savieno mūsdienu auditoriju ar pagātnes paaudžu stāstiem, mītiem un tradīcijām.”

Ieskatam vēl dažas minētajā tēmās radniecīgas grupas. Islandes meistaru “Skálmöld” mūziku caurstrāvo ziemeļvalstu tautas pagāniskās saknes. Teksti ir rakstīti saskaņā ar stingriem senās islandiešu valodas dzejas noteikumiem.

Pašmāju ilggadējā tautas mūzikas kopa “Trejasmens” repertuārā ir senās latviešu tautasdziesmas, kas tiek izpildītas gan daudzbalsīgi, gan vienbalsīgi un burdona daudzbalsībā.

Interesants atklājums var būt prūšu kultūras atskaņu mūsdienās sargātāji "Romowe Rikoito" (Lietuva), kas spēlē Baltijas pagānu rituālu, simbolisma un maģijas piesātinātu akustisko mūziku.

Sestdien uzstāsies arī zviedru “Thyrfing”, kura nosaukums sakņojas skandināvu mitoloģijā. Vikingmetāla grupa (1995) ir labi zināma skandināvu metālskatuves klausītājiem.

Vakara izskaņā uz skatuves kāps folkmetāla grupa "Ūkanose" (Lietuva), kuras dalībniekiem ir padziļināta interese par Lietuvas kultūras saknēm un folkloru un kas sniedz enerģiskus koncertus, prezentējot arī senākās lietuviešu dziesmas un piedāvājot tās savā — smagajā — aranžējumā.

Uz mazās Senā ciema skatuves vakarā uzstāsies Kārlis Rudra, kas ar etniskiem instrumentiem (kokle, vargans u.c.) aizvedīs atmosfrēriskā muzikālā ceļojumā.

Nozīmīga loma programmā ir Senajam ciemam, kurā būs gan darbnīcas, gan sacensības, gan arī tematiskās nodarbes tieši mazajiem apmeklētājiem. Arī zobencīņu turnīrs un ugunīgi pārsteigumi.

Izglītojošā daļā – četri tematiskie priekšlasījumi par Zemgales vēsturi un kultūras mantojumu. Sestdien, 8. jūnijā, Senā ciema aktivitātes sāksies no plkst. 10.00 ar konkursu apmeklētājiem – “Trejdeviņas mīklas”.

Dienas garumā – dažādas aktivitātes, piemēram, iespēja pamēģināt spēlēt dūdas un piedalīties dūdu spēles sacensībās, iepazīt dzintara apstrādi un vēsturisko rotu replikas 5.-15. gadsimtā (darbnīcu vadīs Aleksandrs Redjko), pašiem izmēģināt veidot baltu cilšu rotu replikas, pielaikot agrākiem gadsimtiem raksturīgu apģērbu un rotas vai vērot bronzas liešanas demonstrējumu.

Tā kā daudzi vecāki uz pasākumu ņem līdzi bērnus (ieeja brīva līdz 12 gadiem ieskaitot), šogad īpaši būs piedomāts par jaunās paaudzes iesaisti. Atvases varēs krāsot vairodziņus, vilkt virvi, izdauzīties un mesties izpētes darbos – pielaikot, pataustīt, izmēģināt, iztaujāt rekonstruktorus un saskarties ar aizraujošu pasauli un "dzīvās vēstures" atskaņām. Īpaši no plkst. 11.00 un no plkst. 15.00  konkrēti jaunās festivāla paaudzes saieta laiki, lai, pulcējoties kopā, dūšīgāk un jautrāk piedzīvotu pasākumu un Seno ciemu.

Apmeklētāji ir aicināti aktīvi līdzdarboties Senajā ciemā, kurā darbosies vēstures rekonstruktoru klubi no Baltijas valstīm: “Exercitus Rigensis”, “Bandava (specializācija –kurši)”, “Senzeme”, “Upmale” (specializācija – zemgaļi), “Latvijas Arheoklubs” (eksperimentālā arheolģija), “Leitgiris” (Lietuva, specializācija – baltu cilšu karavīri), “Pilsots” (Lietuva”, specializācija – kurši), “Mõõgavõitlusselts” (Igaunija, specializācija – zobencīņas).

Vēl viens no viesiem ir seno zemgaļu vēstures un kultūras pētnieku asociācija “Simkala” no Jonišķiem, kas atrodas netālu no robežas ar Latviju un kas ir piederīgi senās Zemgales (lietuviski – Žiemgala) teritorijai. Ilggadēja pētniecība un nozīmīgs ieguldījums zemgaļu kultūras izzināšanā un arī popularizēšanā, lai Lietuvā attīstītu amatieru interešu kustību, kuras fokusā ir senie zemgaļi. Izveidotas arī piemiņas zīmes Sidabres pilskalna un Garozas kaujas atceres zīme – un sagatavoti izdevumi ar seno dokumentu kopijām, kas bijušas nozīmīgas Zemgales vēsturē.

Par stāstījumu telti. Sestdien pa dienu notiks četri tematiskie stāstījumi (sākums plkst. 10.30). Kā pirmā ciklu atklās Gunta Deģe (“Senzeme”), kura pastāstīs par zemgaļu rotām 5.-15. gadsimtā un arī tās demonstrēs, Elīna Kūla-Braže (“Upmale”; sākums pl. 11.30) stāstīs par amatniecību Upmales zemgaļu zemē 5.-12. Gadsimtā.

Plkst. 13.00 sāksies vēsturnieka, arheologa Dr. hist. Gunta Zemīša priekšlasījums “Zemgaļi Livonijas krusta karos 13. gs.”, kurā klausītāji varēs izsekot zemgaļu cīņām ar krustnešiem, sākot ar pirmajām sadursmēm pie Ikšķiles 1185. gadā līdz zemgaļu pēdējo piļu nodedzināšanai 13. gadsimta beigās.

Savukārt pēcpusdienā arheologs Dr.hist. Artūrs Tomsons ("Latvijas Arheoklubs", sākums plkst. 14.30) iepazīstinās ar senākām apdzīvotības liecībām Zemgalē eksperimentālās arheoloģijas gaismā.

Turpinot līdzšinējo praksi un cenšoties pasākumu veidot iespējami videi draudzīgākā formātā, arī šogad festivāls apmeklētājiem nodrošinās daudzkārtlietojamās glāzes un mobilos pelnutraukus. Tāpat arī rīkotāji aicina publiku rūpēties par vidi un izdarīt gan atbildīgas izvēles, gan cieņpilni rīkoties attiecībā pret sevi un apkārtējiem.

Festivālu atbalsta Bauskas novada dome; Seno ciemu – VKKF "Zemgales vēsturiskās zemes kultūras programma 2024".