Visā drīzumā skatītājus gaida atkalsatikšanās gan ar Šreku un pārējo raibo varoņu pulku, gan atsevišķā filmā – tā dēvētajā spinofā – ar tādu piedzīvojumu stāstu, kura centrā būs tieši Ēzelītis.

Šīs, iemīļotās Šreka franšīzes faniem tik ļoti patīkamās ziņas Ēzelīša balss ierunātājs, komiķis Edijs Mērfijs atklāja intervijā ar medija “Collider” redaktoru Stīvu Vaintraubu. Šī saruna bija daļa no publicitātes kampaņas Mērfija jaunākajai filmai “Beverlihilsas policists: Aksels F”.

No sarunā paustā secināms, ka Šreka piektā filma varētu uz ekrāniem nonākt nākamgad, savukārt Ēzelīša benefice sekotu vēl pēc tās.

Šreka pilnmetrāžas filmu četrotne pazīstama ar savu asprātīgo humoru, no kuriem atsevišķi slāņi ir “uzķerami” tieši pieagušo auditorijai. To bagātina spilgti varoņi, kuros kombinētas pasaku tradīcijas kultūrkodi, sajaukti ar mūsdienu šovbiznesa spozmi, kura visbiežāk izrādās tikai lēts triks. Būtiska filmu sastāvdaļa ir sirsnīgi stāsti, kuri mudina pārvērēt draudzības, mīlestības un pašnovērtējuma reizumis smagās un sarežģītās izpausmes.

Četru pilnmetrāžas filmu “kanonu” papildina vairākas īsfilmas (blakusstāsti vai jau iepriekšminētie spinofi), divas pilnmetrāžas filmas par Runci Zābakos, kuru ierunājusi vēl viena Holivudas leģenda – Antonio Banderass. Tāpat arī Tonija balvu ieguvušais Brodvejas mūzikls “Šreks” nostiprinājis šo 1990. gadā rakstnieka Viljama Steiga radīto tēlu kā mūsdienu animācijas stūrakmeni.

Mērfija entuziasmu par šo projektu var sajust gan vēl un vēlreiz skatoties Šreka piedzīvojumus straumēšanas platformās, un daudziem skatītājiem tieši viņa atveidotais Ēzelītis vienmēr ir bijis šrekiādes izcilākais elements. Atsevišķā filma par Ēzelīti sola izpētīt jaunas komiskā, drosmīgā un uzticīgā varoņa dimensijas, sajaucot vienkop gan komēdisku, gan emocionālu pieredzi.

Interesants fakts par pašu pirmo Šreka filmu: pēc savas pirmizrādes 2001. gada aprīlī “Mann Village Theatre” kinoteātrī Losandželosā tā cīnījās par Zelta palmas zaru Kannu Starptautiskajā kinofestivālā un bija pirmā animācijas filma kopš 1953. gadā uzņemtā Volta Disneja studijas darba “Pīters Pens”, kura bija kandidātu listē uz šo prestižo kinopasaules balvu. Togad to saņēma itāļu režisora Nanni Moretti drāma “Dēla istaba”.