Šodienas redaktors:
Krista Garanča
Iesūti ziņu!

Nepārtraukts vēstures plūdums. Jāni Peteru mūžībā pavadot (3)

Jānis Peters Mežaparka Lielajā estrādē.
Jānis Peters Mežaparka Lielajā estrādē. Foto: Arhīva foto

Pirmdien, 27. janvārī, Latvijas sabiedrību sasniedza sēru vēsts. 85 gadu vecumā mūžībā devies izcilais latviešu dzejnieks Jānis Peters. Viņa veikumu lielā mērā pazīstam caur Maestro Raimonda Paula kompozīcijām, kurās izmantota autora dzeja. Jāņa Petera aiziešana, šķiet, arvien pārliecinošāk aizdara nozīmīga laikmeta durvis. Un tomēr – dzejnieka radošais mantojums tās rosinās pavērt vēl un vēlreiz.

Turpinājumā apkopotās atziņas par dzejnieka darbu un tā vērtējumiem pirmoreiz portālā TVNET tika publicētas aizvadītā gada 30. jūnijā, atzīmējot Jāņa Petera 85 gadu dzimšanas dienu. 

Literatūrkritiķe Inta Čaklā, rakstot savu vērtējumu par 1973. gadā iznākušo Jāņa Petera trešo dzejoļu krājumu "Mans bišu koks", nostāda viņu vienā ielokā ar Imantu Auziņu un Vitautu Ļūdēnu, trijotnes līdzību paskaidrojot ar to, ka šie dzejnieki dziļi izjūt iepriekšējo gadsimtu pieredzes, vēsturisko kultūras slāņu nozīmi šodienas jautājumu risināšanā.

Imants Ziedonis, Vitauts Ļūdēns, Ojārs Vācietis, Māris Čaklais un Jānis Peters 70. gadu vidū. Jura Krieviņa foto.
Imants Ziedonis, Vitauts Ļūdēns, Ojārs Vācietis, Māris Čaklais un Jānis Peters 70. gadu vidū. Jura Krieviņa foto. Foto: Laikraksts "Latvietis"

"Gandrīz ikviens dzejnieks, protams, laiku pa laikam pieskaras pagātnei," recenzijā raksta kritiķe, "tomēr vairumam autoru var just krietnu distanci starp tagadni un pagātni. (..) Peteram vēstures plūdums ir nepārtraukts, saikne nepārrauta, tas izpaužas arī viņa dzejiskās domāšanas struktūrā.

Viņš meklē apliecinājumu dzīves vērtībai, personības saturam arī iepriekšējos gadsimtos, tautas dzīvajā dzīvē, paražās un tikumos, visā tās nenogludinātajā raupjumā un parastumā, ārējā pelēcībā un vienmuļībā. Šī līnija vijas cauri visai viņa dzejai."

60. gadu Latvijas rakstniecībā būtiska nozīme bija dzejai, kuras ietekmi noteica jaunas rakstnieku paaudzes spēcīgais pieteikums. Literatūras procesu attīstībā svarīga ir Ojāra Vācieša asi trāpīgā publicistika, kas raksturo dzejoļus krājumos "Krāces apiet nav laika" (1960), "Elpa" (1966) un citos.

Nepalaid garām!

Uz augšu