Pirms nedaudz vairāk kā desmit gadiem – 2013. gadā Nobela prēmija literatūrā tika piešķirta kanādiešu rakstniecei Alisei Manro (Alice Munro), kura lasītājiem pazīstama ar saviem trāpīgajiem un lakoniskajiem īsstāstiem. Taču šīmēneša sākumā rakstnieces jaunākā meita Andrea Robina Skinere nākusi klajā ar paziņojumu plašākai sabiedrībai, ka viņas patēvs viņu bērnībā ir seksuāli izmantojis, taču māte palikusi kopā ar varmāku pat pēc tam, kad tai par nodarīto izstāstīts.
“Viņai tā bija tikai vīra neuzticība.” Noklusēta seksuālā varmācība Nobela prēmijas laureātes ģimenē
Alise Manro (19311924) šķīrās no dzīves šīgada maijā – pēdējos teju 12 dzīves gadus viņa aizvadīja, sirgstot ar arvien spēcīgāku demenci. Rakstnieces pirmā laulība tika slēgta 1951. gadā, kad Alise Anna Leidlova (Alice Ann Laidlaw) bija 20 gadus veca. Laulībā ar Džeimsu Manro piedzima trīs meitas: Šeila (1953), Ketrīna (1955) un Dženija (1957). Diemžēl Ketrīna mira neilgi pēc dzimšanas nieru mazspējas dēļ.
1963. gadā Manro ģimene pārcēlās no Vinghemas Ontārio provincē uz Viktoriju Britu Kolumbijā, dienvidos no Vankūveras. Tur Alise un Džeimss atvēra grāmatnīcu “Munro Books”, kura ātri vien iemantoja popularitāti un kuru grāmatmīļi var apmeklēt līdz pat šai dienai. 1966. gadā ģimenei pievienojās jaunākā meita Andrea Sāra.
1972. gadā pāris izšķīrās un Alise Manro atgriezās Ontārio, kur kādu laiku strādāja kā rezidējoša rakstniece Ontario Rietumu universitātē. Viņas jaunākā atvase Andrea palika dzīvot pie tēva.