Jaunajā rakstu sērijā “Puse gadsimta” aplūkosim tās latviešu filmas, kurām šogad aprit 50 gadu. Pievērsīsimies arī to veidotāju dzīves gājumiem, iespējams, uzzināsim kādu mazzināmu biogrāfisku faktu vai notikumu no filmēšanas laukuma. Tāpat palūkosim, ko par dažādām 1974. gadā uzņemtajām filmām rakstīja tolaik aktīvie kritiķi un citi kino procesos iesaistītie.
Kā pirmo filmu apskatīsim ģimenes drāmu “Dunduriņš”, kas ir ilggadēja Rīgas Kinostudijas otrā režisora Boļeslava Ruža (1928-2000) vienīgais patstāvīgais režijas darbs. Savukārt pats Boļeslavs mūsu skatītājiem vislabāk pazīstams kā “meistars uz visām lietām” – Viktors Sprēsliņš nemirstīgajā Jāņu laika satīras sāgā “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”.
Kinorežisors Aivars Freimanis savā grāmatā “Puikas gads” raksta: “I zirgu iejūgt, i pastalas sasiet, i pļaut, i linus kulstīt – to visu tik lieliski pieprata Boļeslavs, it kā tikai vakardien būtu no laukiem uz Rīgu pārnācis. Es ar skaudību skatījos uz Boļeslava rokām – tās bija tik sastrādātas, aprepējušas, saskrambātas, ka prasīties prasījās mūsu filmā.”
Šī raksta varoņa rokas kā smaga un nesavtīga darba simbolu žurnālā “Kino” reiz iezīmējis arī Jānis Streičs: “Boļa man asociējas ar kārtīgu saimnieku. Viņš varētu būt labs kolhoza priekšsēdētājs – ar talantu un vērienu. Domājot par Boļu, man vispirms nāk prātā viņa rokas: lielas, sastrādātas un godīgas.”