/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
Digitālajā laikmetā, kad filmas ir tikai viena klikšķa attālumā viedtālrunī vai televizorā, varētu šķist, ka kinoteātra apmeklējums ir kļuvis par pagātnes palieku. Šis pieņēmums noteikti ir maldīgs. Ienāc kinoteātrī piektdienas vakarā, un tu pārliecināsies, ka kopīga filmu skatīšanās tradīcija joprojām ir dzīva, turklāt, pateicoties lielā ekrāna un skaņas pieredzei, to nevar atkārtot mājās. Ko tu teiktu, ja katru mēnesi varētu maksāt nelielu naudas summu, bet apmeklēt kinoteātri jebkurā laikā un vietā? Vai izklausās pārāk labi, lai būtu īstenība?
Vai izklausās pārāk rožaini? "MoviePass" izveidotāji tā nedomāja un piedzīvoja vētrainu pieprasījuma kāpumu, kam sekoja neticams kritums.
Pakalpojuma "MoviePass" stāstu var salīdzināt ar Holivudas grāvēju – daudzsološs jaunuzņēmums piesaistīja sabiedrības interesi, taču tika sagrauts nevaldāmu ambīciju, rasisma un finanšu pārvaldības trūkuma dēļ.
"MoviePass" pirmsākumi ir meklējami 2011. gadā, kad to nodibināja investori Steisijs Spaikss un Hamets Vats, iedvesmojoties no cilvēku mīlestības pret kino. Kino mīļotāji Amerikas Savienotajās Valstīs bija ilgojušies pēc lētāka un pieejamāka veida, lai pēc iespējas biežāk izbaudītu filmu skatīšanos kinoteātrī. Šķita, ka pakalpojums piedāvāja ideālu risinājumu, ļaujot tā lietotājiem skatīties filmas uz lielā ekrāna, netērējot daudz naudas.
2016. gadā uzņēmuma vadību pārņēma Mičs Lovs.
Dokumentālā filma "MoviePass krahs" ("MoviePass, MovieCrash"), kas skatāma "LMT Viedtelevīzijā", stāsta par uzņēmuma agresīvo paplašināšanās stratēģiju un nevērību pret tā finansiālo stāvokli, kas noveda to līdz sabrukumam. Tā izgaismo arī rasismu, ar kuru saskārās Spaikss un Vats - melnādainie "MoviePass" dibinātāji -, cenšoties nodrošināt finansējumu un saglabāt kontroli pār uzņēmumu, ko viņi izveidoja.