Līdz ar citām Rogovkai svarīgām jubilejām (225 gadi kopš Rogovkas vārda nostiprināšanās, kad 1799. gadā te uzcelta pirmā koka baznīca; kā arī 110 gadi kopš tagadējās Nautrēnu Romas katoļu baznīcas iesvētīšanas 1914. gadā), atzīmējams gads ir arī tieši Rogovkas krogam – aprit 205 gadi kopš 1819. gada, kad tas uzcelts kā pirmais un lielākais vietējais krogs.
Ekspozīcija “Iz krūdzeņu gluds bej’ ceļš” stāsta par savulaik Zaļmuižas muižkunga Nikolaja Paulina fon Rozenšilda celtajiem vai pārvaldītajiem krogiem. Tajā apkopoti stāsti par desmit apkārtnes krogiem – Kapiņu, Kristiņku, Calmu, Rekļa, Kosteļa, Rogovkas, Ostrānu, Ciskovas, Bliseņu un Mičuru krogiem.
Visi krogi bijuši vērtīga vietējās apkārtnes daļa ar saviem vēsturiskajiem faktiem un stāstiem. Piemēram, Kapiņu krogs, kas atradās pie Ičas upes, bija vieta mežstrādniekiem, kas pa Iču pludināja baļķus, savukārt Bliseņu krogā savulaik saimniekojusi latgaliešu literāta, preses darbinieka Konstantina Krusta (Nautra) ģimene.
Kā rāda rakstītās liecības, savulaik krogu funkcija bija daudz plašāka, nekā šobrīd varbūt ierasts domāt, – tās bija pirmās viesnīcas, kurās ceļinieki varēja atpūsties paši un atpūtināt zirgus, iestiprināties, krogi bija arī satikšanās vietas un kultūrvietas, bet ar laiku, attīstoties alkohola ražošanai un tirdzniecībai, protams, plašāks kļuva izklaides aspekts.
Līdzīgi kā citviet, arī Nautrēnu puses krogu ēkas piemeklējuši dažādi likteņi – tās pārtapušas par dzīvojamajām mājām, veikaliem, citu funkciju ēkām, tāpat liela daļa gājusi bojā un līdz mūsdienām ēkas nav saglabājušās vai palikuši tikai mūri.