Kā stāsta arhitekte Zaiga Gaile, demontējot durvju kārbas, zem aplodām un dekoratīvajiem portāliem atsedzās iepriekšējo laiku sienu apdares kārtas – tapetes vairākos slāņos, zem tām avīzes vācu un angļu valodā, kur var redzēt izdošanas datumu.

Muses zālē tika noņemts iebūvēts spogulis zāles aizmugures sienā un zem tā atklājās sarkanas tapetes ar auduma imitāciju. Tās esot raksturīgas 19. gadsimta sākuma posmam.

Otrs tapešu atsegums atklājās ieejas gaitenī pirms Muses zāles. Gaile skaidro, ka poļu restauratoriem, veicot remontu 1988. gadā, acīmredzot bija uzdevums uzlabot zāles skaņas izolāciju un tika uzlikta dubulta siena vairāku metru garumā.

Šis esot unikāls atradums, kur tapetes saglabājušās salīdzinoši lielā laukumā bez bojājumiem.

Savukārt tējas salonā trešajā stāvā zaļas puķainas tapetes atradās zem trijstūra dekoratīvā durvju portāla. Atrastas arī sarkana auduma tapetes zem durvju un logu kārbām tai pašā Muses biedrības stāvā.

Rīgas Muses biedrība (Die Gesellschaft der Musse in Riga) bija 1787. gadā dibināta slēgtā biedrība, kas pārvaldīja Musses namu Lielajā Ķēniņu ielā 4 Vecrīgā (tagadējā Riharda Vāgnera iela). Muses biedrību likvidēja pēc vācbaltiešu repatriācijas 1940. gadā.

Tulkojumā no vācu valodas vārds 'die Musse' nozīmē atpūtu, kaut gan latviešu valodas savienojums "Atpūtas biedrība" pagaidām vēsturiskajos dokumentos nav uziets.  

Arhitekti izveidojuši karti ar dokumentu atradumu vietām ēkas plānā. Galvenās lokalizācijas vietas ir Muses stāvs un bēniņi, bet vecas avīzes un žurnāli atrodas arī negaidītās un neparastās pagrīdes slēptuvēs.

Piemēram, labi saglabājies 20. gadsimta sākuma modes žurnāls ar zīmētiem modeļiem un pat lapa ar auduma piegrieztnēm.

1912.gada 7. janvārī Muses biedrība svinēja 125 gadu pastāvēšanas jubileju, un šis notikums tika atzīmēts ar grezni iesietu katalogu. Tajā rūpīgi uzskaitīti biedrības biedri, starp kuriem vairums ir vācu muižniecība un pilsoniskā elite. Goda biedru sarakstā ir Rīgas mērs Džordžs Armitsteds un cara valdības gubernators ar svītu.

No biedrības 100 gadu jubilejas svinību ceremonijas demontāžas laikā atradusies programma ar pusdienu ēdienkarti un koncertu. Saglabājušies biedrības statūti dažādu gadu izdevumos, bibliotēkas grāmatu katalogs.

"Pēc biedru saraksta ir pilnīgi skaidrs, ka Muses biedrībā, kas mita Vāgnera namā un dibināta jau 1787. gadā, satikās ietekmīgā Latvijas vācu muižniecības elite," uzsver Zaiga Gaile.

Lai padziļināti izpētītu biedrības darbu un tās biedru likteņus, sāktas sarunas par sadarbību ar vēsturnieci Intu Dišleri, kura piekritusi nodarboties ar šo pētniecības tēmu.

Tomēr ne visi atradumi bijuši pozitīvi. Demontējot apmetumu bijušā teātra zāles sienām, atklājusies bēdīga aina – sienas esot stipri bojātas. Pat vairāk, nekā tas tika iepriekš paredzēts.

Apstiprinājies fakts, ka pirms 250 gadiem teātra zāle ir uzbūvēta bijušās noliktavas vietā – visas ķieģeļu mūra sienas sastāv no aizmūrētām arkām un ailām, kas izraibinātas ar dažāda izmēra plaisām.

Laiku slāņi pārklājas un dažbrīd esot nopietnas bažas par sienu nestspēju. Līdz ar to konstruktoriem jāpētī un jāpārstrādā iepriekš noteiktie būvprojekta risinājumi.

Kā ziņots, projektu "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana "Rīgas Vāgnera namā" Riharda Vāgnera ielā 4 atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments, Vācijas Ārlietu ministrija, Vācijas vēstniecība Rīgā un Rīgas dome.

Pērn Vāgnera teātra atjaunošanai kopā piesaistīti līdzekļi 20 miljonu eiro apmērā – 15 miljoni eiro no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) un pieci miljoni eiro no Vācijas valdības. Līdz ar nodrošināto finansējumu bija iespējams sākt projekta īstenošanu; kopā nama atdzimšanai nepieciešami vairāk nekā 40 miljoni eiro.

Atjaunoto Vāgnera teātri iecerēts atklāt 2027. gada rudenī.