Stāstījums fokusēsies uz laikposmu no 1880. līdz 1940. gadam, kad Francijas koloniālā vara, uzņēmēji un karavīri, atgriežoties no ārvalstu norīkojumiem, atveda mājās koka maskas un figūras no Āfrikas.

Šī imperiālās un kultūras varas mijiedarbība ir sākumpunkts vēstījumam par ceļojumu no Subsahāras Āfrikas līdz Parīzes mākslas galerijām, no modes žurnālu lappusēm, caur Luvras durvīm, līdz pasaules izstādēm un starptautiskiem izsoļu namiem, avangarda kritiķu un dzejnieku dzīvokļiem, Hārlemas ielām, noslēdzot šo apļveida ceļu atpakaļ koloniālajos muzejos un skolās Dakarā, Bamako un Abidžanā.

Tikšanās ar Aiovas Universitātes (Iowa State University) vēstures profesoru Džonu Vornu Monro (John Warne Monroe) pavērs dziļāku skatu uz to, kā modernistu avangards un Eiropas koloniālais “projekts” bija saistīti un ietekmēja viens otru. Lektors skaidros Āfrikas materiālās kultūras sarežģīto trajektoriju Rietumos, ieskicējot arī laikmetu, kurā tika lietota estētiskā kategorija “primitīvā māksla”. Piemēram, Āfrikas priekšmetu uzņemšanai Francijā ir tālejoša vēsture, tāpēc saruna tiks virzīta daudz plašākā gultnē – ārpus Pablo Pikaso, Anrī Matisa un Žorža Braka daiļrades pasaules.

Par lektoru

Ph.D. Džons Vorns Monro (John Warne Monroe) ir Aiovas štata universitātes vēstures profesors. Viņš ir autors divām Kornela universitātes izdevniecības grāmatām. Otrā grāmata, “Metropolitēna fetišs: Āfrikas tēlniecība un franču impērijas izgudrotā primitīvā māksla”, 2021. gadā saņēma Arnolda Rubina balvu par izcilu publikāciju no Āfrikas studiju asociācijas mākslas padomes (ASV).

Balva piešķirta par labāko Āfrikas mākslas grāmatu angļu vai franču valodā pēdējo trīs gadu laikā. Grāmatas publicēšanai veikta izpēte Francijā un Senegālā, to finansēja Džordža A. un Elīzas Gārdneres Hovardu fonds un ASV Nacionālais humanitāro zinātņu fonds (NEH).

Džons Vorns Monro izglītību ieguvis kā kultūras vēsturnieks, koncentrējoties uz 19. un 20. gadsimta Franciju. Viņa profesionālā saikne ar Āfrikas mākslas studijām aizsākās 2000. gadu vidū, iepazīstot Stenlija kolekciju Aiovas štata universitātes Mākslas muzejā. Tā iedvesmoja Monro pievērsties jaunam pētniecības projektam par Āfrikas vēsturisko mākslu. 2005.-2006. akadēmiskajā gadā Dž. V. Monro saņēma muzejā kuratora stipendiju un cieši sadarbojās ar Kristoferu Roju (Christopher Roy).

Pēc 2002. gadā Jēlas universitātē iegūtā doktora grāda Dž. V. Monro pasniedz bakalaura un maģistrantūras kursus par Eiropas kultūras vēsturi, materiālās kultūras izmantošanu kā vēstures liecību un citas tēmas Aiovas štata universitātē. Viņš ir saņēmis vairākus apbalvojumus par pasniedzēja darbu, tostarp valsts atzinību kā viens no 300 labākajiem bakalaura studentu profesoriem ASV.