Lai novirzītu tobrīd jau ļoti atzīto un novērtēto autoru uz “citām sliedēm”, Mākslas padome Streičam piedāvāja rakstnieka un scenārista Jurija Jakovļeva scenāriju bērnu filmai “Uzticamais draugs Sančo”. Režisors jau bija apguvis filmu, kurās centrālie varoņi ir bērni vai pusaudži, veidošanas principus: tos viņš pielietoja savā režisora debijā “Kapteiņa Enriko pulkstenis” (1967) un otrajā filmā, kas arīdzan tika veidota kopā ar režisoru Ēriku Lāci, - “Līvsalas zēni” (1969).

Jaunpiedāvātā scenārija fabula: puisēns Sančo Rodrigess ierodas Padomju Savienībā no Latīņamerikas kopā ar savu māti un tēvu – kādas ārzemju tirdzniecības firmas pārstāvi un sāk mācīties padomju skolā. Puika ir jauks un sirsnīgs, bet savas neinformētības un straujā, impulsīvā rakstura dēļ bieži nonāk negaidītās, te – komiskās, te – pagalam dramatiskās situācijās.