Igaunijā izsludinātajā konkursā par radio apraidi Narvai atvēlētajā 89,8 MHz frekvencē priekšroka tika dota ukraiņu valodā raidošai radiostacijai, nevis krievvalodīgajai. Konkurss attiecās uz apraides zonu, kas aptver Narvu 89,8 MHz, Kohtla-Nõmme 97,7 MHz, Tartu 94,1 MHz un Tallinu 104,9 MHz, vēsta laikraksts “Põhjarannik”.
Krievu valodā raidoša Narvas radiostacija konkursā zaudē licenci radiostacijai ukraiņu valodā
Igaunijas Patērētāju tiesību aizsardzības un tehniskās uzraudzības aģentūra izsludinājusi pieteikumu iesniegšanu radio licenču saņemšanai un izsniegusi 32 radio licences turpmākajiem septiņiem gadiem. Konkursa rezultātā vairākas jau esošās radiostacijas turpinās apraidi, taču tiks pievienotas arī jaunas: viena no tām Ida-Viru apriņķī raidīs galvenokārt ukraiņu valodā, savukārt Narvā radio staciju, kas līdz šim raidīja krievu valodā, konkursā pārspēja ukraiņi.
Viens no kritērijiem, kas bija iekļauts konkursa sekundārajos nosacījumos radio licences izsniegšanai 18. pārklājuma zonā, kas ietver Narvu, Tartu, Tallinu un Kohtla-Nõmme, bija tāds, ka programmai jābūt ukraiņu, krievu un/vai igauņu valodā. Gadījumos, kad tiek izmantotas vairākas valodas, priekšroka tiek dota pirmajai sarakstā minētajai valodai, t. i., ukraiņu valodai.
Konkursam par tiesībām raidīt Narvā un vēl trijās Igaunijas pilsētās tika saņemti četri pieteikumi: no bezpeļņas organizācijas Narva FM, OÜ Baltic Media Network, OÜ Huumor un bezpeļņas organizācijas “Ukraina Meedia Druzi”.
Tā kā pirmajās trīs pieteikumos tika piedāvātas programmas tikai krievu valodā, priekšroka tika dota Tallinā reģistrētajai radiostacijai drUzi, kuras nosaukums tulkojumā nozīmē “Draugi” un kuras programmā 80% programmu ir ukraiņu, 15% igauņu un 5% krievu valodā.
“Pirmā radiostacija ar ukraiņu valodas saturu visvairāk diversificēs mediju telpu Igaunijā un piesaistīs radio tirgum jaunus radio klausītājus, jo būtiski pieaugs ukraiņu valodā runājošo Igaunijas iedzīvotāju skaits,” teikts ministrijas lēmumā. Patērētāju tiesību aizsardzība un tehniskā uzraudzība izsniegt licenci, kas būs derīga no 17. novembra septiņus gadus.
DrUzi valdes locekle un vadītāja Irina Hordienko atgādināja, ka pēc pilna mēroga kara sākuma Ukrainā Igaunijā ieradās vairāk nekā 120 000 ukraiņu bēgļu, no kuriem pašlaik Igaunijā ir palikuši gandrīz 70 000.
“Ukraiņu diaspora ir četrkāršojusies. Tāpēc bija jāizveido informācijas kanāls, kas palīdzētu ukraiņiem saglabāt savu kultūras identitāti, nodrošinātu viņiem piekļuvi objektīvai un neatkarīgai informācijai, kā arī veicinātu ukraiņu integrāciju Igaunijas sabiedrībā, tādējādi stiprinot dialogu starp ukraiņu un igauņu kopienām,” sacīja Hordienko.
Radiostacija drUzi darbu sāka pagājušā gada novembrī. Pēc Hordienko teiktā, tā ir raidījusi tūkstošiem klausītāju Ukrainā, Eiropas valstīs un, protams, Baltijas valstīs.
“Mēs esam ārkārtīgi priecīgi, ka uzvarējām konkursā un varēsim raidīt FM frekvencēs. Pirmkārt, tas ļaus mums aptvert plašāku Igaunijas auditoriju nekā jebkad agrāk, un, otrkārt, tas vēl vairāk stiprinās saikni starp Igaunijas un Ukrainas kultūru. Tas mums ir ļoti svarīgi.”