Kopš absolvēju augstskolu, septembris ir kļuvis par manu mīļāko mēnesi, jo katru gadu pirmajā septembrī es svinu to, ka man vairs nav jāiet uz skolu.
Nav jau tā, ka mācību iestādes ir šausmīgi moku nami (nu labi, dažas varbūt tiešām tādas arī ir), izglītība var būt arī tīri patīkama pieredze. Vai es vēlreiz būtu ar mieru iet skolā? Jā, bet ar dažiem nosacījumiem.
Es ietu skolā vēlreiz, ja nebūtu tik agri jāceļas uz pirmo stundu. Vai esat dzirdējuši, ka pusaudžiem nepieciešams tikpat daudz miega, cik zīdaiņiem? Ļaujiet viņiem sust cisās līdz pusdienlaikam!
Es ietu skolā vēlreiz, ja visi skolotāji vienmēr būtu labā noskaņojumā, asprātīgi, zinoši, aizrautīgi. Izskatam un vecumam nav nozīmes.
Es ietu skolā vēlreiz, ja viena skolas psihologa vietā būtu vismaz pieci psihoterapeiti, lai vajadzības gadījumā varētu izvēlēties to, ar kuru vislabāk saskan.
Es ietu skolā vēlreiz, ja pusdienās būtu zviedru galds ar iespējām paēst gan veģetāriešiem, gan celiakijas nomocītajiem, gan vegāniem.
Es ietu skolā vēlreiz, ja garderobēs neostu pēc netīrām zeķēm.
Es ietu skolā vēlreiz, ja sporta ģērbtuvēs neostu pēc sviedriem.