1.septembris Venēcija Itālijā. Uz sarkanā paklāja pasaules mēroga kinozvaigzne Džordžs Klūnijs. Viņš kopā ar Bredu Pitu reklamē Džona Votsa režisēto asa sižeta komēdiju "Vilki", kas pie skatītājiem straumēšanas servisos un kinoteātros nonāks tuvākajā laikā.

Dažas dienas pirms Venēcijas kinofestivāla Igaunijas galvaspilsētā sākās filmēšana Holivudas spiegu seriālam "Aģentūra", kura līdzproducents ir arī Džordžs Klūnijs. Vienā no lomām - leģendārais Ričards Gīrs. Tallinas centrā slēdza ielas un tiltus. Darbos iesaistīti desmitiem kinonozares speciālistu.

Igaunijas Filmu institūta vadība saka - ja seriāla pirmās sezonas filmēšana Igaunijā noritēs labi, šis projekts var turpināsies arī nākamajos gados, un tā esot lielā Igaunijas kinoļaužu cerība. Pirms četriem gadiem Tallinu filmēšanai izvēlējās arī Kristofers Nolans, uzņemot grāvēju "Tenet".

Džordža Klūnija projekta filmēšana Igaunijā notiek, pateicoties īpašai programmai, kuras mērķis ir pievilināt ārvalstu producentus. Igauņi piedāvā atmaksāt daļu no filmēšanas laikā iztērētās naudas. Šādas programmas darbojas daudzviet, un valstis konkurē savā starpā, lai ieinteresētu pasaules līmeņa kinostudijas un producentus.

Līdzīga programma ir arī Latvijā. Agrāk to administrēja Nacionālais kino centrs. Bet programma vairāk ir investīciju piesaistes, nevis kultūras atbalsta mehānims, tāpēc tā nonāca Ekonomikas ministrijas paspārnē esošās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārziņā.

Pavasarī “Nekā personīga” stāstījām, ka ierēdņi bez konsultācijām ar kino nozari nolēma investīciju piesaistes kārtību mainīt, kas Latvijas piedāvājumu padarītu konkurēt nespējīgu. Tas trāpītu pa jau sāktajiem projektiem, kam, ienākot Latvijā, tika solītas krietni lielākas atlaides.

Latvija līdz šim piedāvāja tā saukto “cash rebate” programmu – konkrēta, auditēta procenta atmaksāšanu pēc filmēšanas pabeigšanas. Pavasarī nosacījumi piepeši mainījās un LIAA producentiem piedāvāja atmaksāt tikai daļu no iztērētā pievienotās vērtības nodokļa. Tas pilnībā sagrāva 12 gadus strādājušo sistēmu.

Pēc sižeta Ministru prezidente un ekonomikas ministrs mierināja kino nozari - atbalsts būs. Visi saprot, ka šī valstij ir iespēja papildus nopelnīt. Bet vasara ir pagājusi un situācija nav mainījusies.

Kinoproducenti apstaigājuši vairākas ministrijas, lai atbalsta programmu iekustinātu. Mums zināms, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra kopā ar Ekonomikas ministriju Informatīvajā ziņojumā pieprasījusi nākamajā gadā budžetā šim mērķim ielikt 4 miljonus eiro.

Bet Finanšu ministrija priekšlikumu šonedēļ noraidījusi, jo tas atstās ietekmi uz kopējo deficītu. Tā vietā Finanšu ministrija iesaka rīkoties fiskāli neitrāli - rūpīgi sagatavot katra kinoprojekta dokumentus un pierādīt, ka tie ienesīs naudu budžetā. Par katru projektu valdība pieņems īpašu lēmumu.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ir nepatīkami pārsteigta par Finanšu ministrijas atteikumu. Viņuprāt, tas vēl vairāk var sabojāt Latvijas reputāciju starptautiski. Radot priekšstatu par mums kā neuzticamu partneri.

Sausais atlikums ir šāds - gan Ekonomikas, gan Finanšu ministrija saka, ka vēlas atbalstīt šo investīciju piesaistes mehānismu. Bet konkrēta rīcība nav sekojusi, un tikmēr vairāki nozīmīgi kino projekti no Latvijas aizgājuši. Ārvalstu producentu atbalsta programmā bija iesniegts filmu projekts “Dāņu sieviete” ar plānoto attiecināmo izmaksu apjomu 1,6 miljoni eiro. Bet filmas producents (Slot Machine S.A.R.L.) pēc 5 mēnešu gaidīšanas Latvijā, filmēšanu pārcēla uz Islandi. Pavasarī skaļi izskanēja ziņa, ka Latvijā gatavs seriālu uzņemt viens no pasaulē lielākajiem straumēšanas servisiem "NETFLIX". Mums ir neoficiāli zināms, ka arī NETFLIX Latvijas neizlēmības dēļ no mūsu valsts diemžēl aizies un savu 20 miljonu vērto seriālu filmēs citviet. Vairāki ar kino nozari saistīti cilvēki šo iespēju apstiprina.

Kāpēc šāda problēma radusies, iemesli ir vairāki. Mēnešiem bez priekšnieka strādājusi LIAA. Savukārt Ekonomikas ministrijā nav bijis cilvēka, kurš aizstāvētu kino nozares intereses. Arī Finanšu ministrija producentiem norādījusi uz slikto kvalitāti dokumentiem, kas nākuši no Ekonomikas ministrijas.