Kultūras ražu folkloras dārziņā vāca jaunieši – Zaļenieku Etnodienās, Eiropas Folkloras dienas koncertā Ulbrokas Pērlē, "Bričkas" etnodanču festivālā, Baltu vienības dienā visā Baltijā.

Raksturīgi, ka kopā muzicēja, dejoja un dziedāja dažādu etnisko piederību aktīvisti. Īsta starptautiska folkloras talka! Un vēl arī Latviešu Folkloras krātuve, kura gatavojas saviem simtgades svētkiem.

Bet kā ar sēju – sagatavošanos nākamajam dīgšanas, augšanas un augļu nešanas ciklam? Šoreiz par sēju parūpējās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), kas bija saaicinājusi Japānas populārāko mediju pārstāvjus, lai caur dažādiem radošiem veikumiem iepazīstinātu Uzlecošās saules zemes pārstāvjus kuplā skaitā apmeklēt mūsu zemes skaistākās vietas un viedākos cilvēkus.

LIAA Tūrisma departamenta vecākā projektu vadītāja Ilze Dembovska pastāsta, ka Japānā ir daudz lielāka interese par Latviju, nekā mēs varētu iedomāties. Tāpēc neesot bijis ilgi jāgaida, lai uz LIAA izsludināto iepirkumu atsauktos ieinteresētie mediji.

Priekšroka bija tādiem, kam bija ievērojama Japānas plašsaziņas līdzekļu tirgus daļa un arī tādiem, kam jau agrāk ir publicējuši rakstus par Latviju. Te ir dažu mediju nosaukumi, kas mums visdrīzāk nezināmi, bet Japānā to regulāru lasītāju skaits sniedzas līdz 100 000 – Figaro Japon Online, FRaU, Figaro Japon, Otonano Oshare Techo, Liniere un kā īpaša personība – modele un influencere Kavahara Kanako (Kawahara Kanako).

Viens no latviešu viedajiem, japāņu valodas zinātājs, gids un kultūras pētnieks Uģis Nastevičs bija norīkots japāņu delegācijai par pavadoni un gudro zīmju tulku. Lūdzu Uģi pastāstīt, ko žurnālisti redzēja, kas viņiem patika, kam pievērsa uzmanību?

Stāsta Uģis: „Bija ļoti plaša un piesātināta programma, ko parastam tūristam būtu grūti aptvert. Mūsu viesiem Latvijas apmeklējuma programma bija medusmaize vārda tiešā un pārnestā nozīmē. Sākot jau ar Centrāltirgus apmeklējumu agrā pirmajā rītā un dienas vizīti Latvijas Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā, kur viņi skatījās Dižkokles koncertu Usmas baznīcā, mielojās ar izcilām zivju delikatesēm Priedes krogā un protams, apskatīja simtgadīgo muzeju."

Uģis Nastevičs turpina: „Nākamajās dienās bija brauciens uz Vidzemi, ar viesošanos uzņēmumos, muzejos un lauku saimniecībās. Interesanti, ka viņiem bija svarīgi apmeklēt bobsleja trasi Siguldā. Tas tāpēc, ka Japānas bobsleja izlases kamanas gatavo latviešu meistari.

Es vēlos uzsvērt, ka japāņi ievēroja smalkas nianses, kuras mēs reti kad pamanām. Piemēram, Jetes Užānes cimdu izstādē viņi sajūsminājās par tiem adījumiem, kas bija saistīti ar Uzlecošās saules zemi un priecājās kā bērni par viduslaiku stila māla lejkanniņu Cēsu pils dārzā."

Laikam jau tas izvērstos ļoti garš stāsts, ja aprakstītu pilnīgi visus brīnumainos japāņu piedzīvojumus Latvijā. Tāpēc gaidīsim, ko japāņi paši rakstīs un kas viņiem liksies interesants. Noderēs arī lielais fotogrāfiju birums, no kurām dažas varam apskatīt tepat.

Pats varu pastāstīt, ka no mūsu tautas mūzikas pērlēm viesus pārsteidza kokles un tridekšņi. Tridekšņi tāpēc, ka tieši tādi paši tridekšņi ir japāņiem tikai sauc tos kagura suzu un izmanto pārsvarā sakrāliem mērķiem. Mūsu koklētāji Rozīte, Dzintars un Malvīne no Rīgas Latviešu biedrības Usmas baznīcā skandināja senāka laikmeta mītiskas dziesmas, bet Priedes krogā uztaisīja koklētāju sacīksti, izmantojot jaunākos polkas ritmus.