Viņa norāda, ka Kultūras ministrija (KM) nākusi klajā ar jaunu finansēšanas modeli, kas paredz valsts akreditēto muzeju finansēšanu nodot VKKF rokās. Muzeja vadītājas ieskatā līdz ar to šiem muzejiem nāksies piedalīties "bada spēlēs", jo to, kurš muzejs turpinās darbību, noteiks labāk uzrakstītais projekts.

Pēc viņas domām, jaunā sistēma nozīmētu regulāru cīņu starp muzejiem, kas atņemtu resursus jaunradei un attīstībai. Šmite uzsver, ka šāda finanšu pārdale nozīmēšot arī nevēlamu konkurenci savstarpēji draudzīgu un vienotu sabiedrības izglītošanas funkciju pildošu organizāciju vidū.

"Tostarp rodas jautājumi par VKKF izvirzītajiem kritērijiem, jo šo muzeju funkcijas ir diametrāli pretējas, darbības veidi - dažādi, bet laikmetīgi, salīdzinot ar vispārējo Latvijas muzeju piedāvājumu. Sava bieži vien inovatīvā rakstura dēļ Ziedoņa muzejs ne vienmēr izpelnījies VKKF projektu konkursu žūrijas atzinību," norāda Ziedoņa muzeja vadītāja.

Viņa piemin, ka muzeja pieredzē desmit gadu laikā VKKF ir atraidījusi gandrīz 40 projektus, norādot, ka tie "nav aktuāli". Šmite akcentē, ka, neskatoties uz žūrijas spriedumiem, pieteiktie "neaktuālie" projekti deviņas reizes saņēmuši muzeju un sabiedrības balsojumu balvas un nominācijas.

Šmite pauž gandarījumu, ka pēc vairāk nekā desmit gadu cīņas KM ir gatava rīkoties un finansējumu piešķirt visiem privātajiem akreditētajiem muzejiem, kas to tiešām ir pelnījuši, taču veids, kā tas patlaban notiek, neliecina par pārdomātu un sistēmisku rīcību.

"KM paziņojums īsi pirms gada beigām par līdzšinējo privāto akreditēto muzeju finansējuma atņemšanu un turpmāko kārtību, kas paredz maiņu no valsts pamatbudžeta uz konkursa kārtību VKKF, ir nepilnvērtīgs, sasteigts un muzeju vidi degradējošs, faktiski nostādot katru muzeju bezizejas priekšā - vai nākamgad muzejs strādās, vai būs jāslēdz," klāsta muzeja vadītāja.

Šmite uzsver, ka Ziedoņa muzejs ir sagatavojis vēstuli KM, lai rastu situācijas paskaidrojumu. Iesniegumā, ko KM adresējuši Ziedoņa muzeja valdes locekļi Žanete Grende, Jānis Holšteins-Upmanis un Šmite, norādīts, ka tas ir saistīts ar informatīvo tikšanos par turpmāko privāto akreditēto muzeju finansēšanas kārtību KM 19.septembrī.

Ziedoņa muzeja valdes locekļi lūdz KM izskaidrot, kāpēc muzejam tiek atņemts bāzes finansējums. Iesniegumā skaidrots, ka vēsturiski lēmums par Ziedoņa muzejs izveidi tika pieņemts pēc Ziedoņa aiziešanas mūžībā 2013.gada pavasarī.

Iesniegumā uzsvērts, ka īpašā sapulcē KM tika nolemts, ka dzejniekam par godu tiks nosaukta "Ziedoņa zāle" Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un, ņemot vērā dzejnieka gribu, tiks veidots muzejs, ko uzticēts darīt nodibinājumam Ziedoņa fonds "Viegli" pēc stratēģijas, kas veidota ar paša dzejnieka līdzdalību. Iesnieguma autori akcentē, ka tika pieņemts lēmums muzeju veidot sadarbībā ar KM.

Muzeja valdes locekļi norāda, ka Ziedoņa muzeju valsts, "kā solījusi", ir finansējusi kopš 2016.gada. 2017.gadā Ziedoņa muzejs ieguva pirmreizējo akreditāciju, veiksmīgi izieta arī atkārtotā akreditācija 2022.gadā.

"Ņemot vērā, ka arī šogad Ziedoņa muzejs ir Latvijas Muzeja biedrības gada balvas laureāts, it sevišķi nav skaidrs lēmums atņemt bāzes finansējumu. Ziedoņa muzejs aicina nopietni izdiskutēt "Privāto akreditēto muzeju finansēšanas sistēmu". Mūsuprāt, šobrīd piedāvātais risinājums ar VKKF iesaistīšanu ir finanšu pārdale, nevis sistēma," rakstīts iesniegumā.

Ziedoņa muzeja pārstāvji aicina KM izskatīt privāto akreditēto muzeju finansēšanas kārtību pēc būtības, ņemot vērā muzeja individuālo situāciju un ieguldījumu sabiedrībā, nevis balstoties uz "iepriekš iegūtā muzeja finansējuma apšaubīšanu, meklējot īstermiņa ceļus, kā pārdalīt finansējuma gada budžeta ietvaros, nevis domāt par muzeju nozares attīstību un uzturēšanu ilgtermiņā".

Iesniegumā rakstīts, ka KM rīkotajā 19.septembra sapulcē netika "demokrātiski diskutēts", bet "nolasīts spriedums". Iesnieguma autori nosūtīs vēstuli arī valdošajai politiskajai koalīcijai, lai rakstiski par "beztiesisko lēmumu atņemt finansējumu Ziedoņa muzejam uzzina arī atbildību nesošie politiķi".

LETA jau rakstīja, ka interneta žurnālā "Satori" lasāma Žaņa Lipkes memoriālā muzeja direktores Lolitas Tomsones sleja, kurā viņa norāda, ka KM no nākamā gada "noņem" finansējumu, ko muzejs bija saņēmis kopš 2013.gada.

Kā aģentūrai LETA iepriekš norādīja Tomsone, VKKF patlaban izstrādā nolikumu programmai, kurā kultūras nevalstiskās organizācijas un akreditēti privātie muzeji varēs pieteikties uz valsts finansējumu. Tā kā nolikums tikai top, patlaban nav zināms laiks, kad varēs pieteikties programmai.

"Runa drīzāk ir par neparedzamību. (..) Mēs tikāmies ar KM, un KM domā, kā to risināt, bet pagaidām nekādu skaidru atbilžu un risinājumu nav, bet skaidrs, ka KM nav ieinteresēta, lai muzejs pārstātu darboties, un šobrīd ir jāsaprot, kā mēs turpināsim darbu," skaidroja Tomsone.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, lai visiem Latvijas akreditētajiem privātajiem muzejiem radītu vienlīdzīgus, taisnīgus un caurskatāmus nosacījumus valsts budžeta finansējuma saņemšanai, atbalsts ir administrējams VKKF programmas veidā, par finansējuma piešķiršanu tāpat kā citās kultūras nozarēs lemjot profesionālu ekspertu komisijai pēc iepriekš nodefinētiem un visiem zināmiem projektu vērtēšanas kritērijiem.

Kā vēstīts, 2025.gadā finansējums kultūras nozaru projektu īstenošanai VKKF programmās provizoriski pieaugs par 1,6 miljoniem eiro, palielinoties ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, izložu nodokļa un azartspēļu nodokļa.