Zviedru kinorežisors Ingmars Bergmans savos teorētiskajos pārspriedumos kā “perfektu arēnu dramaturģiskai iesaistei” ir novērtējis ģimeni. Viņa redzējumā tieši ģimene var kalpot par precīzāko atspoguļojumu cilvēka dziļākajiem emocionālajiem un psiholoģiskajiem sarežģījumiem.

Par to šobrīd varam pārliecināties, apmeklējot lietuviešu režisora Laurīna Bareišas (kurš Eiropas kino telpā pārliecinoši ienāca ar debijas darbu “Svētceļnieki”) drāmu “Sausi slīkstot” (Seses/Drowning Dry, 2024). Lietuvas un Latvijas kopražojums saņēmis divas Leoparda balvas Starptautiskajā Lokarno kinofestivālā: viena par režijas darbu, otra – visam galveno aktieru ansamblim.

Filmas "Sausi slīkstot" komanda ar Lokarno kinofestivālā iegūtajām Leoparda balvas statuetēm. No kreisās: aktieris Giedrs Kiela, producente Klementina Remeikaite, režisors Laurīns Bareiša, aktieri Pauls Markevičs, Gelmina Glemžaite un Agne Kaktaite.
Filmas "Sausi slīkstot" komanda ar Lokarno kinofestivālā iegūtajām Leoparda balvas statuetēm. No kreisās: aktieris Giedrs Kiela, producente Klementina Remeikaite, režisors Laurīns Bareiša, aktieri Pauls Markevičs, Gelmina Glemžaite un Agne Kaktaite. Foto: Publicitātes foto

Vēl viena jauna filma, kuras darbības centrā ir tieši ģimene, uz kinoekrāniem nonāks 15. novembrī. Tā ir režisora Jura Kursieša (“Modris”, “Oļegs”, “Padomju džinsi”) jaunākais darbs spēles kino – ģimenes drāma “Cildenie”.

Dāņu režisors Tomass Vinterbergs, kurš savu nospiedumu kino vēsturē visdziļāk atstājis ar esktravaganto ģimenes drāmu “Svinības” (Festen, 1998), līdzīgi kā Bergmans ir uzsvēris ģimenes kopā sanākšanu kā īpašu spēles laukumu, kurā sociālas gaidas sastopas ar neatklātas (vai noklusētas) pagātnes daudzajiem slāņiem, tā nodrošinot balastu, uz kura visā krāšņumā uzplaukt cilvēka ievainojamībai, spējai reaģēt un ārēju konfrontāciju, lai jau iekšēja pārdzīvojuma izrisinājums filmas skatītājam sagādātu tik nepieciešamo kvalitāti: patiesību.