Vasara ir pats skaistākais gadalaiks, jo tad nav jāiet skolā, nav jāceļas agri no rīta un laikus jādodas gulēt. Vasarā Sālsvārnas salā ir pilnīga brīvība, lai arī salu ieskauj ūdeņi. Te var makšķerēt, peldēties, svinēt saulgriežus un spēlēties, te var auklēt lapsenes, ronēnu, trusi un jēriņu. Bet, pats galvenais, – Sālsvārnā var iegūt jaunus draugus un satikt vecos. Piemēram, Bocmani.

Astridas Lindgrēnes stāsts lasītājiem vairākās paaudzēs kļuvis par bērnības mīļāko grāmatu. Tas vēsta par vasaras piedzīvojumiem Sālsvārnas salā un iedvesmo ar tēlaini aprakstīto bērnības burvību, bērnu piedzīvojumu kāri, patiesajām un sirsnīgajām draudzībām, kā arī ar dabas varenību, aicinot bērnus izzināt apkārtējo pasauli.

Radošā komanda režisores Paulas Pļavnieces vadībā izrādes veidošanā izmanto daudzveidīgus risinājumus, lai iedzīvinātu Lindgrēnes tēlus un noskaņu, radot sirsnīgu un aizraujošu pieredzi gan bērniem, gan viņu vecākiem, kas grāmatu būs savulaik lasījuši.

Astridas Lindgrēnes “Mēs, Sālsvārnas salas vasarnieki” bijusi viena no nozīmīgākajām grāmatām arī režisores bērnībā: “Šī grāmata iemieso visas labākās bērnības kvalitātes – vasaru, jūru, dzīvniekus, piedzīvojumus, draudzību, ģimeni un mīlestību.

Mēs ar izrādes radošo komandu vēlamies arī jaunos skatītājus iepazīstināt ar Čorvenu, Bocmani un citiem Sālsvārnas salas iemītniekiem, lai arī viņi pēc izrādes noskatīšanās vēlētos ņemt rokās grāmatu un izlasīt par visiem jauniepazīto draugu piedzīvojumiem.

Kā arī katru vasaru meklētu iespēju dzīvot savu labāko dzīvi – un ne tikai bērnībā, un ne tikai vasarā.”

Līdzīgas attiecības ar šo stāstu ir arī citiem radošās komandas biedriem. Izrādes mūzikas autors Edgars Mākens pauž, ka arī viņam šī ir dārga grāmata, jo, viņaprāt, autorei ir izdevies uzrakstīt ļoti dzīvu stāstu. Runājot par mūziku viņš teic:

“Pirmā šīs izrādes dziesma bija uzrakstīta jau tad, kad pati izrāde vēl nemaz nebija iecerēta (paldies maniem bērniem par palīdzēšanu), un tagad sapnis par “Sālsvārnu” uz skatuves beidzot kļūst par īstenību. Ar tikpat dzīvu, aktieru spēlētu mūziku kā pati grāmata.”

Izrādes radošā komanda: režisore Paula Pļavniece, scenogrāfs Kristaps Kramiņš, kostīmu māksliniece Berta Vilipsone-Ieleja, komponists Edgars Mākens, horeogrāfe Agate Bankava, gaismu māksliniece Līva Kalniņa, grima mākslinieces Berta Vilipsone un Gunda Zvirbule, leļļu kustību konsultants Agris Krapivņickis. Dramatizējuma autors Kalle Gunnarsons, tulkojusi Vizma Zaķe.

Galvenajās lomās: Agnese Budovska (Čorvena), Igors Šelegovskis (Pelle), Laura Siliņa (Stīna), Ieva Aniņa (Mālina), Ainārs Ančevskis (Melkers), lomās – Daiga Gaismiņa, Elizabete Lielmane, Jana Ļisova, Sanita Paula, Kaspars Aniņš, Romāns Bargais, Juris Hiršs, Matīss Kučinskis, Juris Lisners, Mārcis Maņjakovs un Rūdolfs Sprukulis.