Tādi ir darbības apstākļi jaunajai vēsturiskajai spēlfilmai “Zeme, kas dzied”, kura kinoteātru ekrānus sāks apdzīvot no piektdienas, 8. novembra.

Filmas režisors ir Māris Martinsons, operators – Jānis Jurkovskis, kuru režisors dēvē par “savām acīm”, pateicoties ilggadīgai un veiksmīgai sadarbībai. Jaunā kino darba scenāriju Māris Martinsons veidojis kopā ar Latvijas Tautas frontes pirmo priekšsēdētāju, politiķi un žurnālistu Daini Īvānu.

Māris Martinsons pēc izglītības ir teātra režisors, viens no mūzikas video pamatlicējiem Latvijā. Teju 20 gadus dzīvojis un radoši strādājis Lietuvā, piedalījies vairāk nekā 15 skatītāju iecienītu oriģinālseriālu veidošanā, pie tiem strādājis arī pēc atgriešanās Latvijā.

Sešu grāmatu autors, vairāku spēlfilmu scenārija autors un režisors, ieskaitot pirmo Latvijas un Honkongas kopražojuma filmu „Amaya” (2010) un Latvijas – Japānas kopražojuma filmu „Maģiskais kimono” (2017). Plašu popularitāti ieguva Māra režisētās svētku komēdijas “Jaungada taksometrs” pirmā (2018) un otrā (2019) daļa.

Starp filmas “Zeme, kas dzied” vēsturisko personāžu atveidotājiem ir Andris Bulis (Rihards Tomsons), Ainārs Ančevskis (Jānis Frīdrihs Baumanis), Vilis Daudziņš (Bernhards Dīriķis), Nauris Brikmanis (Krišjānis Kalniņš), Andris Keišs (Atis Kronvalds), Ģirts Ķesteris (Jānis Cimze). Savukārt kā izdomāti tēli darbojas Marta Lovisa Jančevska (Anna Līdumnieks), Marina Rebeka (Zelma Līdumnieks), igauņu aktieris Prīts Pius (Jurģis Grietēns) un citi.

Starp citu, filma nav vienīgais formāts, kurā apkopoti Māra un viņa komandas pētījumi par 19. gadsimta nogali Latvijā: par šo laikposmu un cilvēkiem tajā būs lasāms arī režisora un līdzautora Daiņa Īvāna veidotajā grāmatā “Zeme, kas dzied. 1873. gads”.

Toms Treibergs: Ar ideju par “Zemi, kas dzied” tu jau dzīvo vairākus gadus – cik tieši?

Māris Martinsons: Pirmā ideja par to, ka šādu filmu vajadzētu uzņemt, radās 2017. gada beigās. Tuvojās Latvijas simtgade, un es kopā ar filmas producenti Lindu Krūkli nolēmu paskatīties, kas mūsu vēstures materiālos ir pieejams par Pirmajiem latviešu dziedāšanas svētkiem. Atklājām, ka nekur nekas par to, kādā veidā tas notika, nav fiksēts. Protams, ir dažādi fakti, kaut vai tai pašā Vikipēdijā.

Bet pats process – no svētku idejas līdz realizācijai… Nu, ir zināms, ka tas notika 1873. gada jūnija beigās, ir zināmi atsevišķi cilvēki, kas svētkus rīkoja, un repertuārs. Bet, lai saprastu, cik daudz tur ir tas stāsta potenciāls iekšā, mēs aizgājām uz Latvijas Nacionālo bibliotēku un jautājām, kur kaut ko var atrast par šiem pirmajiem dziedāšanas svētkiem.