Reiz viena no manām krievvalodīgajām draudzenēm jautāja, kāpēc latvieši vārda dienas svin vairāk nekā dzimšanas dienas. Viņai bija radies tāds iespaids. Mans vienīgais izskaidrojums, ko cēlu galdā, bija tas, ka pirmsfeisbuka laikos ne visi zināja, kad kuram ir dzimšanas diena, savukārt svinamo vārdu katrs varēja izlasīt savā mājas vai darba, vai vietējā veikaliņa sienas kalendārā.

Agrāk ļoti populāri bija noplēšamie kalendāri, tie karājās dažādās vietās, bet visvairāk aplūkotie bija tie, kam tika ierādīts prestižais pleķītis pretī tualetes tronim. Atzīšos, ka mani joprojām pārņem nostalģiska tīksme, ja gadās nokļūt ķemertiņā, kuru kāds ir izdekorējis ar noplēšamo kalendāru – informācijas bombu, no kura var uzzināt ne tikai svinamos vārdus, bet arī cikos lec, riet saule un mēness un attiecīgās dienas ilgumu. Reizēm tos rotā apzīmējumi veiksmīgai frizēšanās vai pirts dienai, bet lapiņai otrā pusē ir praktiski padomi, receptes un aņuki.

Ja vien es atcerētos visu, ko esmu izlasījusi uz noplēšamo kalendāru lapiņu aizmugurēm, erudīcijas spēlēs raustu naudas kalnus!

Sapņodama par lielo miljonu, esmu novirzījusies no tēmas, tāpēc naski pie tās atgriezīšos. Šobrīd viss apgriezies kājām gaisā – reti kurš ieskatās kalendārā (ja vien nav telefonā lejupielādējis vārda dienu aplikāciju), toties Facebook mūs gādīgi apgādā ar informāciju par dienas gaviļniekiem (ja vien tie reģistrējoties norādījuši īsto datumu, jo man ir gadījies it kā dzimšanas dienā apsveikt cilvēku, kurš pēc pateikšanās par sveicieniem piebilst, ka patiesībā dzimis pavisam cita datumā).

Komentāri (4)
CopyDraugiem X Whatsapp