Albumā “Caur bolsim as eju” apkopoti 17 skaņdarbi, kuru pamatā ir 20. gadsimta latgaliešu dzejnieka Seimaņa Putāna darbi. Mūzikas autors ir Nikita Grapps, un albumā dzirdami tādi mākslinieki kā Ūga, ansis, Gustavo, Jānis Skutelis, Bruolāns, Amanda Lapa- Slobožaņina, Laura Svikša, Dana Vasiļjeva, Jana Dudare, Broks, Marija Zeitmane, Rūdolfs Zeitmanis un Arnolds Zeitmanis (DJ Straume).

Projekta “Putāns. Toreiz un Tagad” producents ir Marģers Zeitmanis, kurš ar šo projektu atdod godu savam vecvectēvam, dzejniekam un sabiedriskajam darbiniekam Seimaņam Putānam (1892-1969).

Līdzās albumam “Caur bolsim as eju” izdots arī dzejas krājums “Seimaņs Putāns. Kūpuotī roksti”, kas aizvadītajā nedēļas nogalē prezentēts Latgales Kultūrvēstures muzejā Rēzeknē.

Sestdien, 9. novembrī, plkst. 18:00. Latgales vēstniecībā “Gors” klausītāji tiek aicināti uz koncertizrādi “Putāns. Toreiz un Tagad”, kurā piedalīsies tādi hiphopa mākslinieki kā Ūga, ansis un Gustavo. Savukārt aktieris un komiķis Jānis Skutelis, kas koncertizrādei izvēlējies pseidonīmu Dekšārietis, būs atbildīgs par pasākuma režiju un dzejoļu deklamēšanas variācijām.

Jānis Skutelis atklāj:

“Koncertizrāde notiks trīslaicīgi. Pirmais laiks ir “Putāns toreiz” – ar tradicionālu dzejas deklamēšanu, otrs ir “Putāns tagad” – ar tradicionālu dzejas apdari hiphopa žanrā, un trešais ir tas, kas rodas pirmos divus apvienojot.”

Izrādē piedalīsies arī dzejnieka mazmazmazdēls Arnolds Zeitmanis (DJ Straume) un “Ausmeņa Records” mākslinieki.

Latgaliešu dzejnieks, literāts, skolotājs, preses darbinieks Seimaņs Putāns strādājis par dzelzceļnieku, nodarbojies ar zemkopību. Dzimis 1892. gadā Augšdaugavas novada Lipiniškos trūcīgā zemnieka deviņbērnu ģimenē.

Publicējies lielākajā daļā 20. gs. 20.–30. gadu latgaliešu periodisko izdevumu. Pirmie dzejoļi tapuši ap 1905. gadu, bet 1907. gadā bijuši nesekmīgi mēģinājumi tos publicēt Franča Trasuna avīzē "Auseklis".

Pirmpublikācija notika 1912. gadā ar dzejoli "Komēta" (laikraksts "Drywa"). Savas dzīves laikā ar vairāk nekā 10 pseidonīmiem publicējies tādos periodiskajos izdevumos kā "Drywa", "Taisneiba", "Zīdūnis", "Reits", "Latgolas Škola", "Jauno Straume", "Latgolas Dorbs" un citos.

1960. gadā izdota dzejas izlase "Tovā vōrdā", ko uzskata par pēdējo latgaliešu izdevumu (līdzās "Kolhoznīku kalendāram 1960"), pēc kura 1960. gadā iestājās neoficāls latgaliešu drukas aizliegums.

Putāna dzejoļi iekļauti arī tādās antoloģijās, izlasēs, gadagrāmatās un krājumos kā "Kūkle" (1914) "Sējējs" (1925, 1928), "Latgalīšu Lyra" (1929), "Latviešu dzejas antoloģija" (1954, 1976), "Varavīksne" (1967, 1969), "Kamenes" (1987), "Latgalīšu dzejas antologija" (2001) "Es mīlu Latgali" (2002), "Latgale: valoda, literatūra, folklora" (2003).

Biļetes uz koncertuzvedumu meklējamas pievienotajā saitē.