Viena pusaudža mūžs bija vajadzīgs, lai britu alternatīvā roka grupa “The Cure” sacerētu, ierakstītu un izdotu savu četrpadsmito pilnmetrāžas studijas albumu Songs of A Lost World. 16 gadu laikā Roberts Smits (kurš ir vienīgais pastāvīgais grupas dalībnieks kopš tās dibināšanas 1976. gadā) kopā ar saviem grupas biedriem ir uzgleznojis teju vai vai Siksta Kapelu – ja rokmūzikas tapšanu raksturojam ar glezniecisku analoģiju. No piektdienas, 1. novembra, tajā aicināts paviesoties katrs, kurš vēlas. 

Leģendāru, bet pieklusušu (vismaz studijas ierakstu izdošanas ziņā) grupu atgriešanās ar jaunu ierakstu, kurš tiek pieteikts sociālajos tīklos un arī taustāmos preses ziņojumos žurnālu vai laikrakstu formātā raisa tādas sajūtas, it kā no tāliem jūrasbraucieniem atgrieztos kāds sens draugs, kurš nav redzēts, šķiet, veselu mūžību. Tālajā ceļā viņš pieredzējis briesmas, guvis atklāsmes, norūdījies spēka mērogos un arīdzan kļuvis jūtīgāks pret pasaules un cilvēka mijiedarbi, kuras pirmie rosinājumi meklējami sirmā senatnē.

Roberts Smits un "The Cure" koncertē Maiami "Kaseya" centrā, 2023. gada 1. jūlijā.
Roberts Smits un "The Cure" koncertē Maiami "Kaseya" centrā, 2023. gada 1. jūlijā. Foto: Shutterstock

Jau albuma nosaukums vien piesaka ceļojumu, kurš ar pašām pirmajām sekundēm dāvā iespēju pārvarēt laiktelpas konkrēto un nepielūdzamo dimensiju – tā ir pieredze, kuru cilvēciskajām maņām sniedz izcilas mākslas baudījums.

Džona Miltona portrets Kristus koledžas (Christ College) gaitenī Kembridžas Universitātē, Apvienotajā Karalistē.
Džona Miltona portrets Kristus koledžas (Christ College) gaitenī Kembridžas Universitātē, Apvienotajā Karalistē. Foto: Wikimedia Commons

Zaudētās pasaules konceptu ieraudzīsim daudzviet romantisma laikmeta literatūrā, īpaši dzejā. Pat vēl pirms romantisma – renesanses un agrīnā baroka perioda angļu dzejnieka un humānista Džona Miltona episkā poēma “Zaudētā paradīze” (Paradise Lost, 1667) ir uzskatāma par priekšvēstnesi plaša mēroga vēstures un vērtību pārvērtēšanai ar koncentrētu lūkošanos aizvadīto laikmetu gaitā un pārmaiņās. Viena no tēmām, kuru Miltons savā sacerējumā risina, ir labā un ļaunā kategoriju attiecības un cilvēka brīvās gribas iespējas realizēties šo pretstatu pakājē.