Filma “Marijas klusums” vēsta par teātra un kino aktrises Marijas Leiko (1887 - 1938) pēdējiem dzīves gadiem, kad Eiropā slavu iemantojusī mēmā kino zvaigzne atgriezās Padomju Savienībā, lai parūpētos par mazmeitu, un uz brīdi kļuva par Maskavas latviešu teātra “Skatuve” vadošo aktrisi. Tomēr drīz vien aktrises uzdrīkstēšanās un ideāli sastapās ar padomju realitāti, un Marijai Leiko nācās atskārst, ka vietējās varas solījumi bijuši tikai auksts aprēķins. Kopā citiem “Skatuve” aktieriem 1938. gadā Leiko kļuva par Staļina režīma īstenotās “Latviešu operācijas” upuriem.

Režisora Dāvja Sīmaņa filma “Marijas klusums” pirmizrādi piedzīvoja 74. starptautiskajā Berlīnes kinofestivālā, kur saņēma Ekumēniskās žūrijas balvu.

Ne mazāk būtiska kino nozares profesionāļu atzinība ir arī fakts, ka filma, izturot sīvu konkurenci, tika iekļauta arī festivāla Foruma programmā. Dāvja Sīmaņa un viņa komandas veikums izcelts ar to, ka “Marijas klusums” ir tāds biogrāfisks stāsts, kas ir pretstatā plaši izplatītam priekšstatam par varonību.

Mariju Leiko atveido Olga Šepicka-Slapjuma, kurai šī loma ir atgriešanās uz skatuves un ekrāniem pēc ilga pārtraukuma. Marijas Leiko atveidotājas aktrises gaitas lielākoties bijušas saistītas ar teātri, tomēr ar režisoru Dāvi Sīmani viņu saista īpašs stāsts. Viena no Olgas Šepickas-Slapjumas pirmajām kinolomām bija filmā “Cilvēka dienas” (rež. Jevgēņijs Paškēvičs, 1989), kur operatora pienākumus pildīja Dāvja Sīmaņa tēvs – Dāvis Sīmanis vecākais. No tā laika “Marijas klusuma” režisors arī atminējies Leiko lomas atveidotāju. Pati Šepicka-Slapjuma publiski paudusi gandarījumu par iespēju atgriezties pie aktierspēles tieši ar Marijas Leiko lomu.

Līdztekus filmā spēlē arī skatītājiem labi zināmi aktieri. Vilis Daudziņš atveido Maskavas latviešu teātra “Skatuve” dibinātāju un režisoru Osvalds Glāznieku, bet Inese Kučinska ir režisore, kura iestudē Rūdolfa Blaumaņa “Ugunī” uzvedumu. Artūrs Skrastiņš attēlo Jēkabu Petersu – vienu no čekas izveidotājiem –, savukārt Ģirtam Ķesterim tikusi Leonīda Zakovska loma, atainojot vienu no Staļina represiju organizētājiem.

Režisoram Dāvim Sīmanim ir maģistra grāds vēsturē, kas, iespējams, noderējis arī radošajā darbā. Viņa veikumu sarakstā ir vairākas filmas, kas pievēršas tieši Latvijas vēstures stāstiem – “Pelnu Sanatorija” (2016), “Tēvs Nakts” (2018) un “Gads pirms kara” (2021). Jāpiemin, ka filmu “Tēvs Nakts”, par ko Sīmanis nopelnīja labākā spēlfilmas režisora nomināciju balvai “Lielais Kristaps”, arī var noskatīties LMT Viedtelevīzijā.

Patriotu nedēļā iepazīsti gan varonīgus, gan cilvēcīgus stāstus no Latvijas kinoklasiķu un jauno meistaru repertuāra, kas pieejams LMT Viedtelevīzijā!

Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".