Domubiedru lokā gūstot iespaidus par jaunajiem un nepieciešamajiem literatūras centieniem, Greiems bagātina savu izpratni par to, kāds var būt rakstnieka ceļš un tā mērķis. Būtisku ieguldījumu autora karjerā veic dzejnieks Viljams Ernests Henlijs (William Ernest Henley), kurš ieacina Greiemu regulāri publicēties laikrakstā “National Observer” – izdevumā, kurš tolaik sevi pozicionēja kā konservatīvu politiskā nostājā, bet liberālu literārajā gaumē.

Henlijs daudzkārt mēģinājis pārliecināt Greiemu, lai viņš atstāj savu posteni bankā un nododas rakstniecībai pilnībā. Šie centieni gan īsti nevainagojās ar panākumiem. Diemžēl, tālākajā dzīves ceļā Greiemam darbu bankā nāksies atstāt pašam, jo arvien izteiktākie veselības sarežģījumi izrādīsies nesavienojami ar augsto atbildību, kas saistāma ar viņa ieņemamo amatu.

Tomēr kāda cita Henlija iniciatīva no rakstnieka puses gan tiek uzklausīta: Greiems iesniedz savu eseju komplektu izdevniecībai “The Bodley Head”, un 1894. dienasgaismu ierauga viņa pirmā grāmata “Pagan Papers” (Neiesvaidīto piezīmes). Izdevumu papildina izcilā simbolista Obrija Bērdslija (Aubrey Beardsley) ilustrācijas un tas izpelnās atzinību gan kases ieņēmumu, gan kritikas uzslavu ziņā.

Prominentais dzejnieks, dramaturgs, novelists un kritiķis Algernons Svinbērns (Algernon Swinburne) krājumam veltījis šādus vārdus: “Tas ir gandrīz pārāk slavējams, lai to slavētu vēl vairāk.”

Pārliecinošā debija Greiemu gan atvirza no dalības “National Observer” literārās sadaļas veidošanā un, tā kā izdevniecība “The Bodley Head” tobrīd izdod ceturkšņa literatūras almanahu “The Yellow Book”, rakstnieks iesaistās tā redkolēģijas darbā.

“Neiesvaidīto piezīmes” dod kamertoni īpašajai noskaņai, kas vēlāk parādīsies arī “Vējā vītolos” – autors savās esejās dalās pārdomās par dabas majestātiskuma un miera vērtību, kuru cenšas nomākt urbānā vide un modernā laikmeta intereses, kuru nesātīgos pieprasījumus var remdināt tikai smags un vēl smagāks darbs. Industrializācijas uzvaras gājiena trokšņa iztraucēts, Greiems rod patvērumu refleksijā par dziļiem un tīriem prieka avotiem, kurus ikvienam spēj dod daba un rimta, cieņpilna un izsvērta cilvēka ikdienas mijedarbe ar to.