:format(webp)/nginx/o/2024/03/01/15922749t1hc3fd.jpg)
Ir sācies ikgadējais festivāls Prozas lasījumi, un nekas tik ļoti nepiestāv prozai kā prosa. Ne velti dažās valodās, piemēram, itāļu vai dāņu, proza ir ‘prosa’ (bet prosa nemaz nav ‘proza’).
Nekas nevar būt labāks par smeķīgas prosas putras ēšanu, kamēr fonā skan prozas lasījums. Lasīšanai un ēšanai kā nekā ir ļoti daudz kopīga. Piemēram, abi šie vārdi beidzas ar izskaņu “-šana”.
/nginx/o/2024/12/01/16519364t1h7a4c.png)
Vārdi “proza” un “prosa” tik ilgi malās un valstījās man pa galvu, ka rezultējās amizantā vīzijā par restorāna (ko es tūlīt pat nokristīju par “Pārēšanās ābeci” pašas uzrakstītajam romānam par godu!) ēdienkarti, kurā ēdienu nosaukumi būtu latviešu autoru prozas darbu vārdā.
Porcijas šajā restorānā, protams, būtu milzīgas, lai katrs klients spētu pienācīgi iziet cauri trauksmainajai un biedējoši aizraujošajai pārēšanās pieredzei.
Brokastis
“Gūtenmorgens" (Māris Bērziņš, stāstu krājums, 2007) – barojoša prosas biezputra ar zaptīti vai sviesta pikucīti – brangas dienas pirmās maltītes cienītājiem.