:format(webp)/nginx/o/2024/05/04/16049263t1h44be.png)
Aptuveni tā dziedāja jaunieši grupas “Menuets” koncertos tālajos 70., 80. un pat 90. gados. Ik pa laikam dzied arī tagad, jo Māra Čaklā dzeja ir aktuāla vēl šodien. Nav gan runa tieši par dzeguzi kā īpatnu putnu, bet par mūsu tautas dziesmu, tautas deju un arī arī, lai cik tas kādam būtu negaidīti, – par mūsu tautas Goda dvieļiem.
Rīgas Latviešu biedrība (RLB) tautas un valsts labā ļoti daudz darījusi savos sākuma gados – iedibinājusi un sekmīgi rīkojusi Vispārējos Dziedāšanas svētkus. No tajos nopelnītās naudas rīkojusi folkloras un etnogrāfiskās ekspedīcijas, kurās savāktā folklora un etnogrāfiskie priekšmeti tieši pirms simts gadiem nodoti vairākiem muzejiem un Latviešu Folkloras krātuvei. Ko svarīgu biedrība dara pēc neatkarības atgūšanas? Te tikai divi labi darbi, kas saistīti ar mūsu nemateriālās kultūras mantojumu.
Goda dvieļu izstāde
Tūlīt, jau nākamajā dienā pēc 2023. gada Vispārējo Dziesmu un deju svētku noslēguma lielkoncerta uz RLB sāka "plūst" mūsu senie goda dvieļi. Jau pusotrs gads apritējis un varam atskatīties uz padarīto. Cik dvieļu jau saziedots un vai dvieļi garlaikojas un put kādā plauktā? Biedrības aktīviste Evita Lisovska uzņēmusies atbildību par dvieļiem un viņai palīdz Ilze Strēle. Tā nav nejaušība, jo abas dāmas ir arī biedrības “Tautas tērps” dibinātājas.
/nginx/o/2024/12/04/16524783t1h502c.jpg)
Stāsta Evita Lisovska: "Sākumā likās, ka pārdesmit dvieļus noziedos un tas būs viss. Tāpēc liels pārsteigums bija sabiedrības vēlme iesaistīties. Turklāt, ne jau visi grib šķirties no saviem dvieļiem. To mēs sapratām, kad saņēmām piedāvājumus piešķirt mums dvieļus tikai uz to brīdi, kad izziņojām, ka dvieļus vēlamies redzēt dejā, jo Dvieļu deja ir viena no mūsu tautas sakrālajām dejām."
/nginx/o/2024/12/04/16524778t1h7da5.jpg)