Vispirms raidījuma veidotāji diskusijā pievērsīsies sociālajai situācijai valstī, tostarp arī bezdarbam kā sašķeltības elementam. Cik labi dzīvo tie, kuriem viss ir kārtībā, un cik grūti ir tiem cilvēkiem, kuriem neiet pārāk viegli?

Mazturīgo pārtikas pakām izbeigusies nauda, bet paralēli tam deputāti pieņem lēmumus par savu algu palielināšanu, un par simtiem tūkstošiem eiro tiek veidoti dažādi vides objekti. Lūsis iesaka atteikties no tizliem vides objektiem, bet tiem atvēlēto naudu novirzīt tur, kur tā būtu nepieciešama vairāk.

Tomēr, kad valsts nepalīdz maznodrošinātajiem, ir slikti, kad tā cenšas palīdzēt – atkal ir slikti. Šoreiz runa par plānu lielajiem pārtikas veikaliem uzlikt par pienākumu nodot pārtikas preces ar nupat izbeigušos derīguma termiņu maznodrošinātajiem. It kā laba un saprātīga ideja, bet iedzīvotāji to nesaprata. Nu, vismaz sociālo tīklu iedzīvotāji, kas nebūt nav maznodrošinātie.

Bet, protams, nav iespējams runāt par sabiedrības sašķeltību Latvijā, nepieminot krievus. Un nekādi nav iespējams runāt par krieviem, nepieminot Abreni – tās pieminēšana ir tikai un vienīgi laika jautājums.

Kāpēc Latvijas iedzīvotāji joprojām dalās kopienās? Kāpēc joprojām ir cilvēki, kuriem šķiet normāli pilnīgi nepazīstamus cilvēkus uz ielas uzrunāt svešvalodā, uzskatot, ka visiem tā obligāti jāsaprot un šajā pašā valodā arī jāatbild? Vai kāda no šīm kopienām uzskata, ka tai pienākas nedaudz īpašāka attieksme? Un kurš pie tā vainīgs?

Atbildes uz šiem un daudziem citiem jautājumiem meklējiet pilnajā podkāsta ierakstā jau rīt, bet līdz tam – iepriekšējo raidījumu var noskatīties šeit.