Neraugoties uz aktīvo sabiedrisko darbību un Rotko muzeja vadītāja amatu, Māris Čačka ir ražīgs mākslinieks, – no 2001. gada izveidotas vairāk nekā 19 personālizstādes Latvijā, 13 ārzemēs (Lietuva, Vācija, Polija, Ķīna, Baltkrievija), notiek regulāra dalība plenēros un mākslinieku rezidencēs, tostarp arī Ventspils muzeja mākslas plenērā.

Māris Čačka ir arī vairāku jau tradicionālu mākslas norišu iedibinātājs un virzītājs – Valda Buša Starptautiskā glezniecības plenēra radošais producents (kopš 2017. gada), Starptautiskā Latgales Grafikas simpozija kurators (kopš 2012. gada), Silvas Linartes Starptautiskā glezniecības simpozija (2019, 2020) kurators un citu ar mākslu saistītu aktivitāšu līdzdalībnieks. 

Līdz nākamā gada 31. janvārim mākslinieka darbi novērtējami Vidzemes koncertzāles "Cēsis" izstāžu zālē. 

Paralēli spraigi dinamiskajai darba ikdienai iekšējai pasaules harmonijai Māris Čačka ir atradis savu “dzen” – tā ir glezniecība: “Gleznošana man sniedz iespēju atbrīvoties no ikdienas rutīnas, tā ir paralēlā pasaule, kurā es atslēdzos no pragmatiskiem uzdevumiem un impulsīvi sekoju zemapziņai, aizvien atklājot abstraktās glezniecības neierobežotās iespējas.

Mani iedvesmo daba, dabas ritums, krāsu mainība, tveru šo daudzveidību ik dienu strādājot dārzā, ejot mežā vai pļavā. Kā savu gara radinieku jūtu izcilo vācu mākslinieku Gerhardu Rihteru: pirms vairāk nekā divdesmit gadiem pirmo reizi iepazinos ar viņa daiļradi, tas deva impulsu un pārliecību gleznot abstrakti.”

Saviem darbiem uz audekla autortehnikā Māris Čačka liek īsus nosaukumus – “UU”, “EV”, “DZ”, “UO”, tie nesniedz papildu informāciju, vien palīdz identificēt konkrēto gleznu. Tā ir apzināta mākslinieka izvēle, lai katrs pats meklē savu individuālo interpretācijas atslēgu.

Izstādes kuratore Inese Baranovska spriež: "Abstraktajām kompozīcijām ir iespējami dažādi uztveres slāņi, skatītajam tiek dāvāts brīvs uztveres lauks, kas reizē tomēr saglabā vien pašam autoram zināmo noslēpumu: var priecāties par neprastajiem krāsu salikumiem un faktūru niansēm, mēģināt saskatīt kādus zīmju rakstus vai figūru aprises, līdzīgi, kā vērojot vecu, aplupušu sienu glabātus neizstāstītus stāstus un noslēpumus. Galvenais ir prast skatīties un saskatīt."