Ko darām, lai Latvija nenodzertos (2)

Kā zināms, Latvijā ir viens no lielākajiem alkohola patēriņiem kā Eiropas reģionā, tā pasaulē. Atbildes par situāciju valstī un apkarošanas pasākumiem TVNET sociālā projekta "Slavens. Talantīgs. Nodzēries." ietvaros sniedz Veselības ministrijas Psihiskās veselības, atkarību profilakses un integrēto pakalpojumu nodaļas vadītājas vietniece Sanita Lazdiņa.

Par statistiku un situāciju valstī

Reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju 2023.gadā ir 12,4 litri a/a.

Aptuvenās aplēses par tūristu absolūtā alkohola patēriņu litros 2023. gadā, uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju ir aprēķinātas provizoriski, jo Igaunijas Ekonomiskās Pētniecības institūts līdz šim nav publicējis 2024. gada gadagrāmatu, kuru ik gadu izmantojam patēriņa aplēšu aprēķinos. Provizoriski koriģētais patēriņš 2023. gadā ir 11,7 litri a/a uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju.

Saite uz jaunākajiem datiem un metodoloģijas aprakstu

Dati par alkohola patēriņu 2024. gadā būs pieejami 2025. gada jūnija beigās/jūlija sākumā, atbilstoši oficiālās statistikas publicēšanas kalendāram. Tas saistīts ar CSP iedzīvotāju skaita publicēšanas kalendāru. Attiecīgi koriģētie patēriņa dati būs pieejami 2025. gada nogalē.

Salīdzinājumam ar citām valstīm pieejami OECD publicētie alkohola patēriņa dati par 2022. gadu, bet iezīmējas, ka Latvija diemžēl ir pirmajā vietā. 

Par alkohola lietošanas traucējumu īpatsvaru kopējā populācijā jaunākie dati ir pieejami 2023. gadā publicētajā pētījumā "Pētījums par psihisko traucējumu un pašnāvnieciskas uzvedības izplatību Latvijā". Secināts, ka no saskaņā ar M.I.N.I. Intervijas (psihisko traucējumu diagnostiskais instruments – starptautiskā neiropsihiatriskā intervija M.I.N.I. (angl. Mini-International Neuropsychiatric Interview)) rezultātiem alkohola lietošanas traucējumi (F10.10–F10.21) ir konstatēti 13,1% (n = 352) pētījuma respondentu.

Par profilakses un apkarošanas pasākumiem

Lai nodrošinātu alkoholisko dzērienu patēriņa samazināšanu sabiedrībā, būtiski ir vienlaicīgi ieviest kompleksus pasākumus:

pieejamības ierobežošana (tirdzniecības laiks), reklāmas un mārketinga ierobežošana, akcīze nodokļa celšana un cenu politika, kas aptver dažādas likumdošanas iniciatīvas, dažādās jomās.

Ieviešot kompleksus pasākumus alkoholisko dzērienu patēriņa samazināšanai, ilgtermiņā samazinātos alkohola lietošanas dēļ radītie zaudējumi tautsaimniecībai – samazināsies potenciāli zaudētie mūža gadi, ar alkohola lietošanu saistītā mirstība un slimību izplatība; mazinātos zaudējumi, kas rodas veselības nozarei, tiesībsargājošām iestādēm (policija, tiesa utml.), sociālā un labklājības jomā un citām tautsaimniecības nozarēm.

Lai mazinātu visu veidu alkoholisko dzērienu pieejamību un ierobežotu reklāmu un mārketingu, svarīga ir likumdošana. Lai mazinātu alkoholisko dzērienu lietošanu Latvijas sabiedrībā, Veselības ministrija izstrādāja divus likumprojektus “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” un “Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, kuru mērķis ir mazināt alkoholisko dzērienu pieejamību, ierobežot alkoholisko dzērienu reklāmu un mārketingu, kā arī informēt iedzīvotājus par alkohola ietekmi uz veselību. Abi izstrādātie likumprojekti 2024. gada 21. martā tika apstiprināti jau Ministru kabinetā.

Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā jau ir apstiprināti arī Saeimā 3. lasījumā 2024. gada 26.septembrī. (Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā) Minētie grozījumi paredz aizliegt TV un radio cenu un atlaižu reklāmu vīniem un alum, jo citu alkoholisko dzērienu reklāma ir aizliegta.

Savukārt Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā ir apstiprināti Saeimas 2. lasījumā un pašreiz ir skaņošanas procesā Eiropas Komisijā. Likumprojektā, kas nosūtīts saskaņošanai ar Eiropas Komisiju ir paredzētas šādas prasības:

• iekļaut alkoholisko dzērienu marķējumā informāciju piktogrammu veidā, kura mudina iedzīvotājus nelietot alkoholu grūtniecības laikā un vadot transportlīdzekli;
• iekļaut marķējumā informāciju par alkoholisko dzērienu sastāvdaļām, uzturvērtību, tai skaitā enerģētisko vērtību, lai informētu patērētājus;
• noteikt atlikto tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē iegādāto alkoholiskos dzērienu piegādi pircējam ne agrāk kā pēc sešām stundām no pasūtīšanas brīža.
• noteikt, ka mazumtirdzniecības vietās jābūt norādītai informācijai ar brīdinājumu, ka alkoholiskos dzērienus nedrīkst lietot nepilngadīgas personas un to lietošana negatīvi ietekmē veselību;
• aizliegt azartspēļu zālēs un kazino piedāvāt alkoholiskos dzērienus par brīvu un aizliegt to tirgošanu, lietošanu, pienešanu pie azartspēļu automātiem, spēļu galdiem un citām azartspēļu iekārtām;
• ierobežot alkohola tirdzniecības laiku (No pirmdienas līdz sestdienai 10.00-20.00; svētdienās – 10.00-18.00)
• aizliegt tirgot alkoholiskos dzērienus, kuros spirta daudzums pārsniedz 22%, kuru tilpums nepārsniedz 0,2 l un kuri pildīti plastmasas (PET) iepakojumā;
• aizliegt alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāmu drukātajos medijos un drukātajos materiālos, kinoteātros un internetā;
• aizliegt tirdzniecības veicināšanas pasākumus (akcijas, izpārdošanas u.tml.), tai skaitā akcijas “2 par 1 cenu” vai akcijas “pērc vairākas alkoholiskā dzēriena pudeles par zemāku cenu” utt., kā arī aizliegt lojalitātes programmas ietvaros popularizēt alkoholiskos dzērienu iegādi ar atlaidi.

Minētie grozījumi, ņemot vērā saņemto atzinumu no Eiropas Komisijas tika skatīti 03.12.2024 Sociālā un darba lietu komisijas sēdē, kas balstoties uz atzinumā minēto nolēma virzīt apstiprināšanai minēto likumprojektu 3. lasījumā, pēc 2024. gada 2. janvāra, kad tiks sniegta atbilde no Latvijas puses uz Eiropas Komisijas sniegto atzinumu. Vienlaikus minētajā sēdē tika nolemts no likumprojekta izslēgt grozījumu, kas paredzēja iekļaut alkoholisko dzērienu marķējumā informāciju piktogrammu veidā, kura mudina iedzīvotājus nelietot alkoholu grūtniecības laikā un vadot transportlīdzekli;, kā arī iekļaut marķējumā informāciju par alkoholisko dzērienu sastāvdaļām, uzturvērtību, tai skaitā enerģētisko vērtību, ņemot vērā Eiropas Komisijas izteiktos iebildumus.

Vienlaikus attiecībā uz zināšanām par kaitējumu/kaitējuma apzināšanās (awareness, attitudes, and knowledge on alcohol harms) 2024. gada rudenī tika pētītas tiešsaistes aptaujā (18+ veci respondenti) piecās Eiropas valstīs (Latvijā, Spānijā, Bulgārijā, Slovākijā, Īrijā) "Pārdefinē alkoholu" kampaņas ietvaros.

Latvijai vēl nav pieejami pilnā pētījuma rezultāti, tomēr tika atsūtīts primārs visu piecu valstu apkopojums, kura ietvaros izteikts secinājums, ka lai gan vairums cilvēku apzinās alkohola radīto kaitējumu veselībai, ir zema izpratne par vēža risku, ko rada alkohola lietošana.

Visbiežāk respondenti norādījuši par aknu vēža saistību ar alkohola lietošanu un visretāk - krūts vēža. Daudziem ir arī maldīgi priekšstati par alkohola ietekmi uz veselību.

Savukārt attiecībā uz akcīzes nodokļa politiku ir pierādīta, ka tā ir viena no PVO ieteiktajām izmaksu efektīvām politikas iniciatīvām, lai mazinātu alkoholisko dzērienu lietošanu un kaitējumu. Tā kā akcīzes nodokļa politika ir Finanšu ministrijas pārziņā, Veselības ministrija ir vairākkārtīgi vērsusies ar priekšlikumiem pie FM straujāk celt akcīzes nodokli.

FM piedāvājums ir palielināt akcīzes nodokli visiem alkoholiskajiem dzērieniem vidēji par 4,5%,

tomēr VM vērsās ar iebildumiem, ka nepieciešams alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa likmi paaugstināt vismaz par 15% ik gadu, lai redzētu ietekmi uz patēriņu un cenu.

Par ārstēšanu un rehabilitāciju

Veselības ministrija turpina uzlabot pakalpojumu pieejamību atkarību ārstēšanā. Sākot no 2025. gada 1. janvāra, no alkoholisma, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu ietekmes varēs ārstēties, nemaksājot četru eiro līdzmaksājumu narkologam un septiņus eiro stacionārā.

Atkarību ārstēšanai paredzētās psihoterapijas programmas ir paredzētas 28 dienām. Daļai pacientu to apmaksā ģimenes locekļi, bet daudziem nav naudas, lai samaksātu, tāpēc viņi atsakās no ārstēšanās.

Turpinās darbs pie bērnu un pusaudžu narkoloģiskās ārstēšanas pakalpojumu pieejamības pilnveides un uzlabojumiem bērnu un pusaudžu narkoloģiskajā ārstēšanā –

tiek vērtētas iespējas palielināt esošā pakalpojumu sniedzēja slimnīcas “Ģintermuiža” kapacitāti, jo tā šobrīd ir vienīgā ārstniecības iestāde Latvijā, kas nodrošina bērniem ar atkarībām rehabilitāciju un obligāto narkoloģisko palīdzību stacionārā pēc bāriņtiesas lēmuma.

Ārstēšana tiek veikta diennakts stacionārā, jo daļai nepilngadīgo vides maiņa ir būtisks veiksmīgas atveseļošanās sākumposma priekšnosacījums. Programma tiek nodrošināta divos līmeņos: obligātā narkoloģiskā palīdzība tiek sniegta pēc bāriņtiesas lēmuma kā neatliekamā palīdzība, savukārt rehabilitācija ir plānveida pakalpojums. Paredzēts piesaistīt Pasaules Veselības organizācijas ekspertus, kas 2025. gada pirmajā pusē veiks slimnīcas “Ģintermuiža” īstenotās ārstniecības un rehabilitācijas programmas izvērtējumu un sniegs ieteikumus tās tālākai attīstīšanai. Papildus tiek diskutēts par stacionāro ārstēšanas un rehabilitācijas programmu paplašināšanu reģionos, tostarp pakāpeniski paplašinot pakalpojumu pieejamību uz esošas infrastruktūras bāzes sākotnēji Vidzemē un Kurzemē, bet tālākos gados arī Latgalē.

Lai uzlabotu atkarību ārstēšanas pakalpojumus nepilngadīgām personām, sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību un Labklājības ministriju plānots nākamgad plānots īstenot pilotprojektu, kas būs vērsts uz integrētu pieeju. Integrēts risinājums ietvertu algoritmu izstrādi, lai apvienotu dažādu institūciju un speciālistu atbalstu un pakalpojumus vienotā plūsmā, nodrošinot gan personalizētu, gan mērķtiecīgu palīdzību.

Ārstēšanās primārais nosacījums ir cilvēka paša vēlme (motivācija) un pilnvērtīga iesaistīšanās savā ārstniecības procesā. Jārēķinās, ka konkrētās ārstniecības un uzturošās terapijas metodes būs jāpiemeklē pašam, ņemot vērā savas fiziskās, psihiskās un garīgās vajadzības. Kas der vienam, var nederēt otram. Atkarību ārstēšanu organizē narkologs sadarbībā ar citām ārstniecības personām vai ārstniecības atbalsta personām. Narkologs Latvijā ir tiešās pieejamības ārsts, t.i., lai saņemtu narkologa pakalpojumu nav nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums. Narkoloģisko medicīnisko palīdzību ir iespējams saņemt gan ārstniecības iestādēs, kurām ir līgumattiecības ar Nacionālo veselības dienestu (NVD), t.i., par valsts budžeta līdzekļiem, veicot tikai pacienta līdzmaksājumu (tiks atcelts no 2025. gada 1. janvāra), kā arī privātās ārstniecības iestādēs par saviem personīgajiem līdzekļiem.

Kur vērsties atkarību gadījumā: atbildes vienuviet

Par starptautisko salīdzinājumu un pieredzes pārņemšanu

Iniciējot izmaiņas, Veselības ministrija vērtē citu valstu labās prakses piemērus, t.sk. kaimiņvalstu. Latvija aktīvi seko Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem un Baltijas valstu pieredzei, lai veidotu efektīvu alkohola kontroles politiku, tai skaitā nodrošinātu arī atbilstošu ārstēšanās un rehabilitāciju.

Pasākumi alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanai un arī ārstēšanās pakalpojumu pieejamības uzlabošanai personām ar alkohola atkarību iekļauti Veselības ministrijā izstrādātajā “Profilakses pasākumu un veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plāns alkoholisko dzērienu un narkotisko vielu lietošanas izplatības mazināšanas jomā 2023.–2025. gadam”. Tāpat sabiedrības izglītošanas pasākumi paredzēti Veselības ministrijas izstrādātajās “Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam”, kurā kā viens no pirmā rīcības virziena apakšrīcības virzieniem ir

atkarību izraisošo vielu lietošanas mazināšana sabiedrībā, paredzot gan izglītojošus pasākumus, gan specifiskas programmas selektīvās un indicētās profilakses ietvaros personām ar paaugstinātu risku kļūt atkarīgiem, un sniedzot atbalstu personām, kurām jau ir izveidojusies atkarība, nodrošinot pieejamu profilaksi, ārstēšanu un pēc tam rehabilitāciju.

Vienlaikus, lai arī šobrīd tiek nodrošināti dažādi pakalpojumi un narkoloģiskā ārstēšanās pacientiem ar alkohola atkarību, lai nodrošinātu plašāku pakalpojumu pieejamību arī reģionos, kā arī nodrošinātu multiprofesionālu atbalstu Veselības ministrijas savā izstrādātajā “Profilakses pasākumu un veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plāns alkoholisko dzērienu un narkotisko vielu lietošanas izplatības mazināšanas jomā 2023.–2025. gadam” ir iekļāvusi virkni pasākumus, kuru ieviešanai ir nepieciešams papildus finansējums, kas diemžēl nav piešķirts.

Vienlaikus 2024. gadā no maija ir izdevies paplašināt atbalsta telefonu smēķēšanas atmešanai arī uz citām atkarībām un kopš maija uz šo atbalsta telefonu darba dienās no pl.9-18 var zvanīt visi atkarīgie (smēķētāji, narkomāni, alkohola un azartspēļu atkarīgie) un līdzatkarīgie.

Zvanot uz telefonu 67037333 var saņemt informāciju par pieejamiem un situācijai atbilstošākiem pakalpojumiem, psiholoģisku palīdzību anonīmi, konsultācijas un psihoemocinālo atbalstu, t.sk. krīzes situācijās, smēķēšanas, nikotīna atkarības, alkohola, narkotisko vielu, azartspēļu u.c. problēmu risināšanai.

Veselības ministrija plāno izveidot 24/7 atbalsta tālruni ar čata funkciju, ko plānots popularizēt un attīstīt no 2025. gada vidus.

To paredzēts attīstīt uz Slimību profilakses un kontroles centra atkarību atbalsta tālruņa bāzes, kurš darbojas jau šobrīd, bet tikai konsultācijas iespējams saņemt noteiktā laikā un tikai darba dienās, nenodrošinot arī iespēju rakstīt ziņu čatā.

Par nākotnes plāniem

Veselības ministrija turpina darbu pie sabiedrības informēšanas par alkoholisko dzērienu kaitējumu, izmantojot dažādus resursus, kā arī īstenot vispārējo un mērķētu profilaksi. Šogad aktīvi sociālos tīklos ir uzsākusies iedzīvotāju informēšana ka nav drošas devas un ka alkohola lietošana ir tieši saistīta un viens no riska faktoriem dažādu vēžu attīstībai. Norisinās arī darbs pie skolām paredzētas programmas atkarību profilaksē “Unplugged” atkārtotas īstenošanas, lai novērstu, ka bērni un jaunieši uzsāktu lietot alkoholu, sniedzot kompleksu lekciju ciklu, kas veicina kritiskās domāšanas attīstīšanu un veicinātu bērnos, jauniešos spēju pateikt nē.

Ja runājam par tirdzniecības laika ierobežojumiem, tad tie jau ir iekļauti šobrīd Saeimā skatītajos grozījumos Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kā deputāti priekšlikum, attiecīgi, ja tiks apstiprināti trešajā lasījumā stāsies spēkā 2025. gada otrā pusē. Vienlaikus Saeimā skatot Veselības ministrijas iesniegtos grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā tika diskutēts arī par nepieciešamību ierobežot alkoholisko dzērienu tirdzniecību arī degvielas uzpildes stacijās, tāpat par nepieciešamību celt vecuma cenzu no 18 uz 20 gadiem, kā tas būs attiecināms uz visiem tabakas un nikotīna saturošiem izstrādājumiem no 2025. gada 1. janvāra. Par šiem pēdējiem pasākumiem kas mazina pieejamību degvielas uzpildes stacijās un arī paaugstina vecumu no kura alkoholiskos dzērienus drīkst iegādāties noteikti ir diskutējami pie nākošiem Veselibas ministrijas virzītiem grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā.

Veselības ministrija plāno izveidot 24/7 atbalsta tālruni ar čata funkciju, ko plānots popularizēt un attīstīt no 2025. gada vidus. To paredzēts attīstīt uz Slimību profilakses un kontroles centra atkarību atbalsta tālruņa bāzes, kurš darbojas jau šobrīd, bet tikai konsultācijas iespējams saņemt noteiktā laikā un tikai darba dienās, nenodrošinot arī iespēju rakstīt ziņu čatā.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild TVNET GRUPA. #SIF_MAF2024