Šodienas redaktors:
Krista Garanča
Iesūti ziņu!

Kā gadsimta projektu uzlikt uz sliedēm? Atbildes meklē “Nord Express”

Raksta foto
Foto: publicitātes

Dzelzceļa līnija “Rail Baltica” nereti tiek dēvēta par gadsimta projektu. Tomēr pēdējā laikā pat nedēļa nepaiet bez ziņām par kādu no neskaitāmajām ķibelēm, kas apsēdušas vērienīgo projektu: finanšu problēmas, neatsavināta zeme, termiņu kavēšana un likstu galvenā vaininieka meklējumi

Kurā brīdī šis projekts noskrēja no sliedēm un kad sagaidīsim dienu, kad no Rīgas līdz Berlīnei varēs aizbraukt ar vilcienu? Atbildes uz šiem jautājumiem meklē dokumentālists Kārlis Lesiņš un pētnieciskā žurnāliste Inese Braže filmā “Nord Express” (rež. Kārlis Lesiņš, 2024), kas pieejama LMT Viedtelevīzijā.

Režisors Lesiņš un žurnāliste Braže kā divi detektīvi kāpj sarkanā “Opel Kadett” un dodas noskaidrot, kā izveidojās šī brīža situācija ar “Rail Baltica”. Dokumentālajā filmā iztaujāti cilvēki, kas atradušies pie projekta pirmsākumiem, projekta ieviesēji, ierēdņi Latvijā, birokrāti Briselē, kā arī aizsardzības jomas pārstāvji, jo ar vērienīgo projektu saistīti plāni celt Baltijas valstu aizsardzības un noturības spējas. Nav aizmirsts arī par projekta ietekmi uz parasto cilvēku, piemēram, laulātu pāri, kas gadiem ilgi dzīvo neziņā par viņu īpašuma atsavināšanu projekta vajadzībām.

Foto: ieskats “Nord Express”

Darbs pie dokumentālās filmas par “Rail Baltica” sākās 2017. gadā, kad projekta problemātika nebija tik samilzusi. Pasaule vēl nenojauta par Covid-19 pandēmiju, arī Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā bija nākotnē. Jāpiebilst, ka filma “Nord Express” savu nosaukumu ieguvusi par godu ekspresvilcienam, kas līdz aizvadītā gadsimta četrdesmitajiem gadiem Baltiju savienoja ar Eiropu. Jā, tolaik nudien bija iespējams iesēsties vilcienā Rīgā un nokļūt Berlīnē. Tiesa, ceļš prasīja 52 stundas un vajadzēja izmest līkumu caur Daugavpili, kur sākās sliežu atzars uz Rīgu.

Kā atzīmē kritiķi, nav mazsvarīgi, ka atbildes uz jautājumiem par “Rail Baltica” problemātiku meklē cilvēki no paaudzes, kas pieauguši brīvā Latvijā, uzsūkuši sevī demokrātiju un nereti apkārtējo pasauli raksturo, izmantojot atsauces uz popkultūru.

“Nevaru iedomāties, teiksim, savu vienaudzi uzdodam tikpat neviltoti ieinteresētus jautājumus par gadsimta projektu, kādus uzdod Lesiņš, – jautājumus, kuriem pamatu veido patiesa zinātkāre un rūpes par to, lai mums kopīgi izdotos,” savā recenzijā par dokumentālo filmu atzīst žurnāliste Rita Ruduša.

Kārļa Lesiņa dokumentālā kino darbus raksturo personīga iesaiste un iedziļināšanās apkārtējo stāstos. Piemēram, režisora godalgotajā debijas filmā “Vectēva tēvs” (2016) viņš kopā ar vectēvu Andri žigulī ceļo uz Krievijas tālajiem ziemeļiem cerībā atrast Andra izsūtītā vectēva kapu. Savukārt kopā ar scenāristu Matīsu Gricmani filmā “Apgāztā mēness zīmē” (2018) šķetināja norises Latvijas islāmticīgo kopienā.

Kad “Rail Baltica” vilciens sāka kavēt un kad tas beidzot iebrauks Rīgā? Kas notiks, ja projektu neizdosies pabeigt? Atbildes uz šiem jautājumiem meklē režisors Kārlis Lesiņš un žurnāliste Inese Braže dokumentālajā filmā “Nord Express”, ko var noskatīties LMT Viedtelevīzijā.

Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".

Nepalaid garām!

Uz augšu