Vitolds Mašnovskis dzimis Tukuma novada Pūrē, studējis ekonomiku. Bijis Tumes ciema Izpildkomitejas priekšsēdētājs, darbojies žurnālistikā, strādājis par Tukuma rajona laikraksta fotokorespondentu. Darbojies kā Tukuma mākslas un novadpētniecības muzeja ārštata līdzstrādnieks, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā kā Tukuma rajona galvenais inspektors.

Pētnieks aizrautīgi nodarbojies ar fotografēšanu, sarīkojis vairākas personālizstādes. Visu mūžu vācis informāciju par Latvijas kultūrvēsturi, kultūras pieminekļiem, arhitektūras un mākslas vēsturi un izveidojis plašu fotoarhīvu un dokumentu krājumu, ko nodevis Herdera institūtam Mārburgā, Vācijā.

Vitolda Mašnovska mūža darbs ir četri enciklopēdiski sējumi "Latvijas luterāņu baznīcas. Vēsture, arhitektūra, māksla, memoriālā kultūra" un pieci enciklopēdiski sējumi "Muižas Latvijā. Vēsture, arhitektūra, māksla".

Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, LZA īstenais loceklis Ojārs Spārītis atzīst, ka Vitoldam Mašnovskim bija raksturīgi censties aptvert neaptveramo, paveikt nepaveicamo un nenobīties, vienam pašam darot darbu, kuram parasti tiek rīkotas talkas un piesaistīti palīgspēki.

LZA goda loceklis Imants Lancmanis uzsver, ka Mašnovskis paliks Latvijas kultūras vēsturē kā fenomens, līdzīgi Johanam Kristofam Brocem.

"Viņam bija lemts paveikt titānisku darbu, veidojot deviņus biezus sējumus par Latvijas muižām un baznīcām, kas tagad ir pamatinformācijas avots jebkuram pētniekam vai interesentam, ļaujot turpināt viņa iesākto darbu un padziļināt, precizēt pētījumus,"

savos atvadu vārdos saka Imants Lancmanis.

Atvadīšanās no Vitolda Mašnovska notiks sestdien, 21. decembrī, plkst. 11.00 Rīgā, Tēraudlietuves ielā 3, Lielajā zālē.