Anita Rožlapa savu mantojumu novēlējusi tēva Pētera Rožlapas piemiņas saglabāšanai. "Anita Rozlapa Revocable Trust" ziedojis LNOB naudu aptuveni 570 000 eiro apmērā, kā arī gleznas un skulptūras, kuras Pēteris Rožlapa ir radījis trimdā.

LNOB valdes priekšsēdētājs Sandis Voldiņš norādīja, ka ziedojumu LNOB izlietos mākslinieciskajai attīstībai un izglītībai, īpaši pievēršoties scenogrāfijas jomai.

Pēteris Rožlapa (1906-1991) sāka strādāt Latvijas Nacionālajā operā pirms simts gadiem kā scenogrāfa un kostīmu mākslinieka Ludolfa Liberta asistents. 1935. gadā Pēteris Rožlapa kļuva par operas galveno scenogrāfu, radot dekorācijas un kostīmus operām, baletiem un operetēm.

Starp ievērojamākajiem iestudējumiem, kuriem Pēteris Rožlapa radījis skatuves ietērpus, LNOB piemin Alfrēda Kalniņa operu "Baņuta", Džuzepes Verdi operu "Aīda", Jāņa Kalniņa baletu "Rudens", Žaka Ofenbaha operu "Hofmaņa stāsti", Verdi operu "Masku balle", Volfganga Amadeja Mocarta operu "Burvju flauta", Pētera Čaikovska baletu "Gulbju ezers", Riharda Vāgnera operu "Tanheizers", Kalniņa operu "Hamlets" un Ludviga van Bēthovena operu "Fidelio".

1944. gadā Pēteris Rožlapa kopā ar sievu Vilmu un meitu Anitu bija spiests doties trimdā, mūža otro pusi pavadot ASV.

Mantojuma pārvaldītājs Ārons Makkrea ar LNOB sazinājās 2024. gada vasarā, paužot Anitas Rožlapas vēlmi, lai tēva mākslinieciskais mantojums atgrieztos viņa dzimtenē un bagātinātu Latvijas kultūras telpu.