Šodienas redaktors:
Krista Garanča
Iesūti ziņu!

FOTO Apvienība "Laiks. Tu. Lūgšana" Zvaigznes dienā iegaismojusi senos baznīcas dziedājumus

Raksta foto
Foto: Kaspars Teilāns

Skatītāju pilnā Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes baznīcā svētdien, 5. janvārī pirmo reizi izskanēja jaunā radošās apvienības "Laiks. Tu. Lūgšana" koncertprogramma "Eņģeļu dziesmas".

Koncertuzvedumā piedalījās dziedātāja Aleksandra Špicberga un vīru vokālā grupa, instrumentālisti Miķelis Dobičins un Rihards Plešanovs – čells, taustiņi un elektronika; zēnu vokālā grupa "Puikas"; gaismu režija Ivara Vācera pārziņā.

"Katrs eņģelis, kurš bija starp mums, norausa aizkustinajuma asaru. Līdz sirds dziļumiem," sociālajos tīklos lasāma kāda koncerta klausītāja atsauksme.

Koncertā rindojas dažādu laikmetu un tradīciju ķerubu un serafu (augstākās eņģeļu kārtas) dziedājumi, ko tradicionāli dzied dievkalpojumos. Dziedājumi skan armēņu, baznīclāvu, grieķu, gruzīnu, spāņu, arābu, latīņu valodās.

Programmā iekļauti gana daudz nedzirdētu opusu – tostarp dziedājums, kuru nupat, 2022. gadā, pierakstījis grieķis Nikoss Politis, savukārt viņš pats to dzirdējis vīzijā, kurā dziedājis erceņģelis Mihaels kopā ar neskaitāmi daudzu eņģeļu pulku.

Līdzās baznīcas dziedājumiem skan dziesmas, ko iedvesmojušas pārdomas par debesīm, ticību, tostarp Sezāra Franka "Panis angelicus", Marko Rosano "Rekviēms", kā arī Mārtiņa Brauna un Raimonda Tigula kompozīcijas.

Dziedājumi mijas ar instrumentālām skaņu gleznām, kuras uzbur laikmetīgās mūzikas dueta – Miķelis Dobičins un Rihards Plešanovs – čella, taustiņu un elektronikas simbioze. Viņu interpretācijā Platona Buravicka, Vinetas Līces un Kristofera Čerones skaņdarbi. Līdzās čellam un taustiņinstrumentam nozīmīga loma šeit ir arī elektroniskās mūzikas iesaistei.

Kā ierasts, programmu veidojot, īpaša uzmanība veltīta tiem reģioniem pasaulē, kuros lūgšanu spēks nepieciešams visvairāk – tādēļ šoreiz pavisam īpašs dziedājums no Gruzijas – viduslaiku himna Dievmātei, kas saglabājusi savu īpašo vietu tautas sirdī cauri visiem gadsimtiem, tostarp padomju gadiem.

Koncerta režisore un producente, teoloģe Māra Špicberga atzīst: lai sagatavotu šo programmu, ir veikta rūpīgs izpēte: pētīti liturģiskie teksti armēņu, gruzīnu, asīriešu un pat aramiešu valodās, piesaistīti valodu eksperti, bet aramiešu liturģiskais teksts saņemts tieši no asīriešu draudzes Gruzijā.

Krāšņais koncertuzvedums skatāms vēl arī 11. janvārī plkst. 18.00 Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā, Valmieras Mūzikas skolas rīkotajā Starptautiskajā ziemas mūzikas festivālā "Zvaigznes ceļš". Koncertu atbalsta Valmieras novada pašvaldība.

Biļetes meklējamas pievienotajā saitē

Nepalaid garām!

Uz augšu