Šodienas redaktors:
Krista Garanča
Iesūti ziņu!

Pabīdīt sarunu, uztaustīt diskursu. Par mākslas kritikas nozīmi spriež Gada balvas ieguvēji

Rūdis Bebrišs un Aivars Madris.
Rūdis Bebrišs un Aivars Madris. Foto: Toms Treibergs/TVNET

"Kāda gan jēga tam, ko mēs darām?", "Vai kāds to vispār saprot?" un "Kāda jēga no tās matu skaldīšanas?" – šādi jautājumi, ļoti ticams, ir piemeklējuši ikkatru, ne tikai radošo jomu pārstāvjus vien. Šajā reizē tie uzdoti saistībā ar mākslas kritiku, jau desmitajā "NN naktī". Pirmdienas vakarā tā norisinājās Jaunajā Rīgas teātrī.

Patiesi unikālā kritiķa Normunda Naumaņa (1962-2014) vārdā nosaukto Gada balvu mākslas kritikā saņēma dzejnieks, kino un literatūras kritiķis Aivars Madris, savukārt jaunā kritiķa veicināšanas balva tika piešķirta filozofam, žurnāla "Tvērums" līdzveidotājam un dažādu mākslu žanru vērtētājam Rūdim Bebrišam.

Žūrijas priekšsēdētājs Ilmārs Šlāpins burtu slogā. Šīgada balvas pasniegšanas ceremonijas vadmotīvs bija "Sacelšanās". To veica tieši burti, jo tos Normunds Naumanis, paša vārdiem, mēdza "dauzīt".
Žūrijas priekšsēdētājs Ilmārs Šlāpins burtu slogā. Šīgada balvas pasniegšanas ceremonijas vadmotīvs bija "Sacelšanās". To veica tieši burti, jo tos Normunds Naumanis, paša vārdiem, mēdza "dauzīt". Foto: Edijs Pālens/LETA

Kopā ar balvu − simbolisko Normunda Naumaņa naudas maku Aivars Madris saņēma 1500 eiro stipendiju, kuru nodrošina tehnoloģiju uzņēmums "Tilde". Savukārt komplektā ar Jaunā kritiķa veicināšanas balvas piemiņas nozīmīti arī Rūdis Bebrišs saņēma naudas balvu − 500 eiro, kuru nodrošināja mežsaimniecības uzņēmums "Kurekss".

Lēmumu par šī gada nominantiem un uzvarētājiem pieņēma Normunda Naumaņa biedrības izveidota žūrija: tās priekšsēdētājs, filozofs un rakstnieks Ilmārs Šlāpins, Nacionālā kino centra direktore Dita Rietuma, mākslas zinātniece un izdevniecības "Neputns" dibinātāja Laima Slava, Valsts kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" mākslinieciskā producente, muzikoloģe Baiba Kurpniece, literatūras kritiķe un pētniece Anda Baklāne, dzejnieks un literatūrzinātnieks Kārlis Vērdiņš un Normunda Naumaņa biedrības valdes priekšsēdētāja Sarmīte Ēlerte.

Filozofs un Jaunā kritiķa balvas ieguvējs Rūdis Bebrišs.
Filozofs un Jaunā kritiķa balvas ieguvējs Rūdis Bebrišs. Foto: Edijs Pālens/LETA

Par Rūda Bebriša kritikām, kuras lasāmas vietnēs KinoRaksti.lv, Satori.lv un FotoKvartals.lv, žūrijas pārstāvis Kārlis Vērdiņš balvas pasniegšanas ceremonijā nolasīja šādu vērtējumu: "Autors savos rakstos un recenzijās valdzina ar atklātu nosvērtību un spēju skaidri definēt piedāvātos spēles noteikumus, kas izpaužas personiskā interesē par konkrētā darba saturu, kontekstu un formu, kā arī nepieciešamībā atklāt un izrunāt darba autora pieļautās kļūmes, paviršības vai tendenciozitāti.

Izmantotā argumentācijas valoda ir lakoniska, tieša un pievilcīga, piešķirot mākslas kritikai precīzu un saprotamu veidolu un pašpietiekamu tekstu, to padarot par sākumu ne vien sarunai ekspertu lokā, bet arī dialogam ar publiku un pašu mākslas darba autoru."

Turpinājumā Rūda atbilde uz manu jautājumu pēc balvas pasniegšanas ceremonijas norises.

Toms Treibergs: Vai tu varētu vizualizēt savu atrašanos mūsu kultūras telpā − kur ir mākslas darbs, kur ir sabiedrība, kur esi tu kā mākslas darba kritiķis un kādas ir šo nometņu savstarpējās saites?

Rūdis Bebrišs: Ja runājam tādā tīri kvantitatīvā izpratnē − reizēm ir diezgan grūti pateikt, kurš to kritiku lasa. Bet man liekas, ka ne tāpēc to raksta. Vismaz es. Bieži vien gadās, ka vismaz tas iedomātais adresāts varbūt to recenziju izlasa, ja tas ir kaut kāds Latvijas gadījums. Tad varbūt to izlasīs kāds tieši šeit. Bet varbūt tas sasniegs arī to mākslinieku, kurš nav saistīts ar mūsu kultūras telpu. Kādam citam varbūt tas [teksts] var dot kādu impulsu. Un tikpat labi varbūt ir kāds, kurš apzināti grib palasīt tādu žanra tekstu, kāda, manuprāt, ir kritika.

Nepalaid garām!

Uz augšu