"Vai māksla tiešām prasa upurus?" Skandālā ierautās filmas "Anna LOL" līdzautore nāk klajā ar paziņojumu

Trence, reaģējot uz notikušo, nākusi klajā ar publisku paziņojumu. "Kā viena no scenārija līdzautorēm filmai “Anna LOL” vēlos dalīties ar pārdomām par filmas veidošanas procesu. Tas, kā jau radošajam procesam pienākas, bija pilns pārsteigumu – gan patīkamu, gan tādu, kas lika aizdomāties, vai māksla tiešām prasa upurus? Un ja jā, tad kurš tos izvēlas – un kurš tos nes?"

Viņa turpina: "Vispirms – scenārijs. Esmu pārliecināta, ka jebkura filma sākas no laba scenārija, taču mūsu gadījumā tas bija tikai sākums garam pārveidošanas procesam. Izmaiņas tika veiktas vairākkārt, turklāt bez konsultēšanās vai saskaņošanas, kas, jāsaka godīgi, nedaudz pārsteidza, un demonstrēja klaju necieņu pret mani kā autori. Vai mākslas vārdā būtu tik grūti aprunāties ar autoru? Galu galā, tas ir mūsu kopdarbs, vai ne?

Pārsteigumu sarakstam varu pievienot arī intīmās ainas, kas tika pievienotas un bija tik tālu no sākotnējās vīzijas, ka gandrīz sāku domāt – varbūt esmu pievienojusies citai projekta komandai.

Lai gan, vismaz titros, es tomēr esmu “līdzautore”. Tas, protams, piešķir man pienācīgu “atbildības” devu, kas, kā izrādās, reizēm izpaužas arī kā dekoratīvs elements mārketingā, cenšoties pārdot it kā dokumentālu stāstu."

"Runājot par filmēšanas procesu, īpaša uzmanība jāpievērš intīmajām ainām. Režisora pieeja bija vērienīga, ar devīzi, ka citādi šādas tēmas nemaz nevar uzņemt. Esmu diezgan droša, ka mākslas teorijas vēsturē ir daudz piemēru, kas pierāda pretējo, bet varbūt mēs radām jaunu mākslas skolu – “uzņem kā vari, domā vēlāk”. Jautājums, kas man radās, ir vienkāršs:

vai tiešām aktieriem jāpiedzīvo emocionālas un fiziskas grūtības, lai radītu pārliecinošu mākslu? 

Un vai tiešām nevar citādi? Ja mēs radītu filmu par sērijveida slepkavu, vai tiešām pēc filmēšanas nāktos apglabāt visus ekranizētos upurus?" raksta Trence.

"Protams, protams, es pati neesmu bijusi nevienā filmēšanā, tāpēc nedrīkstu apgalvot, ka šīs visas baumas ir patiesas, taču izsverot visus apstākļus un personīgo pieredzi, uzskatu, ka empātija ir vēl viena joma, kura “Anna LOL” kontekstā, varētu gūt zināmus uzlabojumus. Kaut kur starp režisora skaļajām attaisnošanām un izteikumiem "nebija tik traki', man radās jautājums: kā pusmūža vīrietis ar pārsteidzošu empātijas vakuumu var noteikt, kas ir vai nav bijis "traki" jaunai aktrisei, kura savu karjeru sāk ar tik smagām ainām? Galu galā, problēmu atzīšana un atvainošanās vēl nevienu radošu cilvēku nav padarījusi mazāk radošu.

Šī pieredze ir vedinājusi mani domāt par nepieciešamību ieviest stingrākus profesionālos standartus Latvijas filmu industrijā. Māksla, iespējams, prasa zināmus upurus, taču tie jānes atbildīgi un tā, lai netiktu apdraudēta citu iesaistīto emocionālā un fiziskā labsajūta. Ceru, ka šī pieredze būs vērtīgs piemērs pārmaiņām un attīstībai nākotnē."

Nobeigumā viņa raksta: "Ņemot vērā manas personīgās nostājas atšķirību no filmas komandas kopējā viedokļa, vēlos publiski distancēties no visām ziņām, kas tiek parakstītas ar filmas "Annas LOL" radošās komandas vārdu.

Jau vēstīts, ka iespējamu profesionālās ētikas apsvērumu dēļ režisora Ivara Tontegodes filma "Anna LOL" nav izskatīta nominēšanai "Lielā Kristapa" balvai. "Lielā Kristapa" spēlfilmu un animācijas filmu atlases komisijas eksperte, Rīgas Starptautiskā kino festivāla radošā direktore Sonora Broka skaidro, ka filma "Anna LOL" bija iesniegta konkursam.

Viņa uzsver, ka ekspertu komisija novērtē filmas mākslinieciskās kvalitātes, tomēr nolēmusi filmu nominēšanai neizskatīt sakarā ar publiskajā telpā izskanējušajām filmas izveidē iesaistīto liecībām, kas norāda uz ētikas principu neievērošanu filmēšanas laukumā.

Režisora Tontegodes jaunās spēlfilmas "Anna LOL" pirmizrāde notika pērn 31. oktobrī, ceļu pa kinoteātriem tā sāka decembra sākumā. Kinoindustrijai veltītais interneta žurnāls "Kino raksti" plānoja recenzēt arī šo kinodarbu, taču filmas uzņemšanas laikā sāka izplatīties runas par profesionālās ētikas pārkāpumiem darba procesā.

Žurnāla "Kino raksti" līdzredaktore, bijusī Rīgas Kinomuzeja vadītāja Elīnas Reiteres rakstā ""Anna LOL" un kinoprofesionāļu atbildība" uzsvērts, ka visas intimitātes ainas filmā ir simulētas, taču uz iesaistītajiem aktieriem tās esot atstājušas "satriecošu iespaidu".

Titullomas atveidotāja, neprofesionālā aktrise Enija Selecka intervijā pēc filmas uzņemšanas apgalvo, ka procesa sākumā bija brīdinājusi režisoru par savu nevēlēšanos filmēties kailai un skūpstīties ar vīriešiem. Viņa, tobrīd būdama 19 gadus veca, piekritusi filmēšanai, domājot, ka tas nebūs jādara, bet pilnu scenāriju viņai neesot bijis ļauts lasīt. Scenārija daļas esot izsniegtas pa dienām.

Par to, ka tomēr nāksies filmēties ainā, kurā viņa tiek izvarota, Selecka uzzinājusi tieši pirms ainas filmēšanas. Viņa esot nostādīta bezizejas situācijā, jo visa filmēšanas grupa gaidījusi. "Strīdi man ar režisoru filmēšanas laukumā bija lieli un skaļi, balsis pacēlām ļoti bieži, jo man bija jādara ļoti daudzas lietas, ko es negribēju darīt. Tā sakot, visu laiku kāpu pāri savām robežām," stāsta galvenās lomas atveidotāja.

Arī profesionālais aktieris Jurijs Djakonovs sarunu šovā pie Dž. Dž. Džilindžera atzinis, ka filmēšanās šajā izvarošanas ainā viņam bijusi traumatiska pieredze.

Žurnāla "Kino raksti" līdzredaktore Reitere uzskata, ka šādas situācijas kino filmēšanas laukumā nedrīkst atkārtoties.

Viņas ieskatā filmu nozarei jādomā, kā ieviest trauksmes celšanas shēmu, veicināt izpratni par intimitātes koordinatora darba uzdevumiem, par darba devēju un ņēmēju tiesībām un atbildību, tai skaitā arī aktuālajā likumdošanā. Tāpat Reitere uzsver, ka šie ir jautājumi, kuru sistēmiskajā risinājumā būtu jāiesaistās nozares profesionālajām organizācijām - dažādu jomu ģildēm, asociācijām un Latvijas Kinematogrāfistu savienībai.

"Apzināties darba ētikas standartus, celt prasības producentiem un protestēt, ja standarti netiek ievēroti. Uzlabojumi šajā jomā izdotos labāk, ja diskusija norisinātos arī kinoprofesionāļu nevalstisko organizāciju līmenī, ne tikai tad, ja to kā prasību savu pilnvaru ietvaros uzstādītu kāda valstiska institūcija no augšas, piemēram, Nacionālais Kino centrs," skaidro kinokritiķe.

Kinozinātnieces ieskatā, sava daļa iniciatīvas jāuzņemas arī Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālajai filmu skolai un citām mācību iestādēm, kas sagatavo jaunus kadrus Latvijas audiovizuālajai nozarei, lai studenti jau mācību procesā tiek iepazīstināti gan ar darba ētikas vadlīnijām, gan juridisko bāzi, kas regulē darba attiecības. Lai palīdzētu arī tad, kad jaunie kinoprofesionāļi sāk patstāvīgas darba gaitas, iespējams, vajadzētu domāt par mentoringa sistēmas ieviešanu.

"Mums kā sabiedrībai kopumā ir jāizglītojas par to, ko nozīmē informēta piekrišana, jo šis jēdziens, kaut radies ASV saistībā ar pacientu tiesībām ārstniecībā, mums katram var palīdzēt pastāvēt uz savu autonomiju un pašnoteikšanos," atzīmē eksperte.

Viņa skaidro, ka informēta piekrišana nozīmē, ka lēmumi tiek pieņemti no brīvas gribas un bez spaidiem, būdami informēti par dažādiem no mūsu darbības izrietošiem aspektiem. Tā ietver arī iespēju mainīt viedokli. Savukārt filmēšanas situācijā, īpaši intimitātes epizodēs, tas paredz, ka aktieris zina visdetalizētākajos sīkumos, kas konkrēti notiks epizodes filmēšanas laikā, cik lielā mērā nepieciešama atkailināšanās un no kādiem leņķiem kamera viņu filmēs.

Spēlfilmas "Anna LOL" režisors Ivars Tontegode pilnībā noraida pārmetumus par neētisku rīcību kinolentes uzņemšanas laikā.

Režisors aģentūrai LETA norādīja, ka kinoindustrijai veltītā interneta žurnāla "Kino raksti" publikācija ""Anna LOL" un kinoprofesionāļu atbildība" balstīta uz baumām. Savukārt attiecībā uz interviju ar filmas galvenās lomas atveidotāju, neprofesionālo aktrisi Eniju Selecku režisors klāstīja, ka viņš nezina, kādi ir bijuši intervētājas motīvi un jautājumu uzdošanas veids.

Viņaprāt, sanākušais rezultāts ir izcila filma, kas arī esot pieminēts žurnāla "Kino raksti" publikācijā. Tontegode klāsta, ka izdevusies filma nozīmē to, ka komanda strādājusi profesionāli. Režisors atzīmēja, ka baumām nav nekādu pierādījumu.

Tontegode klāstīja, ka aptuveni 2023. gadā sāka runāt, ka intīmu ainu filmēšanā ir jābūt piesaistītam intimitātes koordinatoram, taču spēlfilma "Anna LOL" tapa 2021. gadā. Viņš pieminēja, ka tas bija Covid-19 laiks. Neskatoties uz kinodarba mazo budžetu, filmas veidotāji intīmu ainu filmēšanai piesaistīja horeogrāfi Aneti Tambaku, jo līdz tam intimitātes koordinatora kā profesijas Latvijā nebija.

"Baumu pamatā ir tas, ka aktrise Selecka nofilmējās svarīgā filmā par svarīgu tēmu, kas sabiedrībā ir aktuāla. Runa ir par pašnāvību, kas diemžēl ir saistīta ar daudzām problēmām, ko piedzīvo jauni cilvēki. Tā ir visas pasaules, ne tikai Latvijas problēma," teica Tontegode, piebilstot, ka spēlfilmā parādītas arī dažādas minoritātes.

Viņš skaidroja, ka filmas galvenais uzstādījums bija radīt ilūziju par realitāti, izmantojot visus mākslinieciski tehniskos paņēmienus. Režisora ieskatā, cilvēkiem nereti jūk sapratne, kas ir dokumentālisms un kas ir filma ar dokumentalitātes sajūtu.

"Filma ir iziešana no komforta zonas. Mani dziļi aizvaino šīs baumas, jo filma runā par smagām tēmām un apskata sabiedrībai neērtas tēmas. Patiesībā baumošana sākās ļoti sen. Jā, mēs varam aizliegt jebkuru filmu, kas tapusi pirms kādas regulas ieviešanas," pauda Tontegode.

"Anna LOL" stāsta par jaunas meitenes Annas mēģinājumu tikt galā ar draudzenes pašnāvību, kā arī izgaismo virkni citu problēmu - gan ģimenē, gan skolā, gan pašas galvā, ar kurām saskaras jaunatne.

Filma balstīta uz notikumiem tehnikuma pēdējā kursa audzēknes Martas Sofijas Trences dzīvē, kas atspoguļoti viņas personīgajā dienasgrāmatā - ģimenes izjukšana, ballītes, tuvākās draudzenes pašnāvība, pašas emocionālais apmulsums, kas noved līdz pašnāvības mēģinājumam.

Filmas radošo grupu veido režisors Ivars Tontegode, operators Mārtiņš Jurēvics, sižeta un scenārija autore Trence, producente Stahovska. Galveno lomu filmā atveido Enija Selecka.