Pasākuma ietvaros tiks prezentēta kāda unikāla vēstures liecība – Latviešu leģiona 15. divīzijas leģionāra un trimdas latvieša Aleksandra Kalniņa (1911-2003) dienasgrāmata, kuras saturs kalpoja par pamatu 2024. gada nogalē biedrības "Hronologeja" izdotajai grāmatai "Aleksandrs Kalniņš. Dienas piezīmes 1944–1960".

Aleksandrs Kalniņš dzimis tagadējā Madonas novada Lubānas pagasta "Lapeniekos". 1944. gada 16. septembrī abi ar brāli Mārtiņu tika ieskaitīti Latviešu leģiona 15. ieroču SS grenadieru divīzijā un pēc nedēļas nosūtīti uz Dancigu. 1945. gada maija sākumā Aleksandrs tika ievainots netālu no Šverīnas, kur arī ārstējās, vēlāk nonākot gūstekņu nometnēs Putlosā un Zedelgemā, kā arī nometnē Hallendorfā.

1947. gadā viņš devās uz Angliju kā laukstrādnieks, 1951. gadā apmetās Toronto, un pēc gada iegādājās savu saimniecību Orandžvillē. Latvijas teritorijā palikušos dēlus viņš satika tikai 70. gados, savukārt savu pirmo sievu – 1992. gadā.

Vēsturnieks, biedrības "Hronologeja" vadītājs Kaspars Strods atklāj: "Patiesībā, šīs dienasgrāmatas pie mums nonāca, pateicoties Aleksandra Kalniņa tuviniekiem, kas šajās piezīmju burtnīcās saskatīja vērtību un ļāva tajās ieskatīties. Šāda veida vēstures avoti man kā vēsturniekam ir svarīgi ne tikai precīzākas tajos atainoto militāri-politisko procesu izpratnes veicināšanai, bet arī kā nozīmīgs vienas personības pieredzes stāsts, kas ļauj aiz katra notikuma ieraudzīt cilvēku."

Savukārt projekta vadītāja, literāte Ligija Purinaša piebilst: "Aleksandra Kalniņa dzīvesstāsts ir traģisks, skumjš, taču savā ziņā tā ir arī skaudra liecība par cilvēka spēju piemēroties apstākļiem, izdzīvot, nenolaist rokas, nepadoties izmisumam.

Šī dienasgrāmata ir īpaša ne tikai tāpēc, ka rakstīta diezgan ilgu laiku, bet pārsteidz arī tajā paustā emocionalitāte un ikdienas atainojums. Nenoliedzami, šis ir vērtīgs vēstures avots, lai mēs tuvinātos un saprastu tos apstākļus, ar kādiem bija jāsadzīvo tik daudziem tūkstošiem latviešu trimdā."

Aleksandra Kalniņa dienasgrāmatas tapšanā piedalījās: zinātniskais redaktors un sastādītājs Kaspars Strods, literārā redaktore un sastādītāja Jolanta Treile, teksta atšifrētājs Agris Dzenis, mākslinieciskās koncepcijas autors Raivis Nikolajevs, projekta vadītāja – Ligija Purinaša. Dienasgrāmata izdota, pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF), Madonas novada pašvaldības, apvienības "Daugavas Vanagi" finansiālajam atbalstam un individuālajiem atbalstītājiem un ziedotājiem.

Jaunās grāmatas prezentāciju papildinās arī diskusija par bijušo nacistiskās Vācijas bruņoto spēku militārajos formējumos dienošo latviešu autoru veidotajām dienasgrāmatām un atmiņu pierakstiem kā arī to nozīmi pagātnes vēstures procesu pētniecībā un izpratnē.

Diskusijas dalībnieki:

Kaspars Strods, Latvijas Kara muzeja Vēstures departamenta Kara un militārās vēstures pētniecības nodaļas vēsturnieks, biedrības "Hronologeja" valdes priekšsēdētājs un grāmatas "Aleksandrs Kalniņš. Diena piezīmes 1944–1960" zinātniskais redaktors un sastādītājs;

Jānis Tomaševskis, Latvijas Kara muzeja Vēstures departamenta Kara un militārās vēstures pētniecības nodaļas vēsturnieks;

Jolanta Treile, grāmatas sastādītāja un literārā redaktore;

Dr. hist. Uldis Neiburgs, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētnieks.

Ieeja pasākumā – bez maksas.

Sarunu vakaru cikls tiek organizēts sadarbībā ar Latvijas nacionālo karavīru biedrību un norisinās jau otro sezonu. Tā mērķis ir stiprināt latviešu sabiedrības un latviešu karavīru kopības apziņu.