Filmu, televīzijas un mediju pētnieks, Centrālās Mičiganas Universitātes pasniedzējs Džefrijs Endrjū Veinstoks (Jeffrey Andrew Weinstock), rakstot par režisora mākslinieciskajām metodēm, norāda: "Linča pašrefleksija un spēles ar identitātes un laicīguma (mirstīguma) jautājumiem tiek sabiezinātas un sapakotas tik kompakti, lai tās varētu nemanāmi ieslidināt savu filmu naratīvos, kuros tumšas priekšnojautas mijas ar komisku absurdu, normalitāti teju vienmēr padarot par fasādi, aiz kuras mīt sarežģīta, haosa pārvaldīta realitāte, kura pilnībā atsakās no racionalitātes un iekļaušanas lineāra stāsta attīstībā."

Pētnieks uzsver, ka viena no izteiksmīgākajām Linča radošā rokraksta pazīmēm ir izvairīšanās skatītājam dot jelkādus skaidrojumus par to, ko viņš redz uz ekrāna. Tā vietā viņš kā visbūtiskāko elementu savu filmu tapšanā ir uztvēris enerģiju – kura cirkulē apkārt konkrētā darba varoņiem, pārmaina tos un nerimtīgi mainās arī pati. Tādējādi topot neiznīcināma.