Neremdināmās alkas iekarot pasaules virsotnes

Robežas pastāv tikai mūsu prātos – to pierādījis pasaules apceļotājs, Ginesa pasaules rekordu ieguvējs Kārlis Bardelis. Viņa dzīvesstāsts ir neparedzamu pavērsienu pilns – pirms 10 gadiem viņš pieņēma lēmumu pavadīt savu dzīvi piedzīvojumā, un savus ceļojumus uz velosipēda vai airu laivā izmantoja, lai darītu labu arī citiem, atbalstot labdarības projektus un aicinot arī citus sniegt tiem palīdzīgu roku. Dokumentālā filma “Okeāna saviļņotie” (rež. Sandijs Semjonovs, Laura Rožkalne-Ozola, 2017) vēsta par viņa un kolēģa Ginta Barkovska ceļojumu pāri Atlantijas okeānam.

Pašlaik Kārli piemeklējušas smagas veselības problēmas, un ceļotājs un viņa tuvinieki no sirds novērtē apkārtējo atbalstu.

Visi ceļi ved Romu, vēsta teiciens. Video mākslinieks Edgars Trankalis nolēma to pierādīt – mugursoma plecos un, hops, uz velosipēda, lai no Rucavas mītos uz leģendāro pilsētu. Bet tas vēl nav viss! Puisis pats safilmēja un samontēja ceļojumu, lai ar savu piedzīvojumu garu aizrautu arī citus – noskaties filmu “Rucava–Rīga–Roma” (rež. Edgars Trankalis, 2023).

Vai nu tev ir iekšā vai nav! Rallijbraucējs Mārtiņš Sesks un distanču slēpotāja Patrīcija Eiduka ir divi izcili sportiski, par kuriem nav šaubu – abiem ir krampis, un kāds vēl!

Abu cīņasspars un neatlaidība iemūžināta divās lieliskās dokumentālajās filmās. “Ātruma skartie” (rež. Sandijs Semjonovs, 2024) vēsta par Mārtiņa Seska neatlaidību un cīņassparu, lai iekļūtu Eiropas rallija čempionāta elitē. Savukārt “Patrīcija” (rež. Dāvids Ernštreits, Inese Kļava, 2024) atspoguļo Patrīcijas Eidukas pašaizliedzīgo darbu pretī sporta virsotnēm un to panākumu pamatu – ģimeni, kas sniedz atbalstu ceļā pretī uzvarām.

Māksla, kas aizrauj

Uzklausīt mākslinieka paša vārdiem izstāstītu stāstu ir liela privilēģija jebkuram. Dokumentālā filma “Podnieks par Podnieku” (rež. Antra Cilinska, Anna Viduleja, 2024) ir šāda iespēja, jo filma veidota no paša dokumentālista dzīves laikā uzņemtajiem kadriem, veidojot unikālu savas laika un mūža portretējumu. Tāpat arī dokumentālā filma “Mākslas darbi rodas mokās” (rež. Elizabete Gricmane, 2025) sniedz iespēju sekot Latvijas rokmūzikas leģendai, grupas “Pērkons” dibinātājam Jurim Kulakovam, un dzirdēt ievērojamā mūziķa stāstu no paša – par jaunību, mūsdienām, mākslu un apkārtējiem.

Foto: "Podnieks par Podnieku"

Var droši apgalvot, ka bez Raimonda Paula latviešu mūzika nebūtu iedomājama. Dokumentālā filma “Raimonds Pauls. Portrets ar mūziku” (rež. Laima Žurgina, 1977) atainots Maestro aizvadītā gadsimta 70. gados un atklāta saruna par popularitāti, vieglo un nopietno mūziku.

Latvijas kultūrā un vēsturē būtisku lomu spēlē sadziedāšanās tradīcija un Dziesmu svētki. Pirmo Dziesmu svētku stāsts atspoguļots vēsturiskajā spēlfilmā “Zeme, kas dzied” (rež. Māris Martinsons, 2024). Rīgas Latviešu biedrībā top drosmīga ideja rīkot pirmos vispārējos dziedāšanas svētkus.

Arī ārpus Rīgas padzird par ambiciozo ideju. Jaunā meitene Anna saprot, ka noteikti vēlas tajos piedalīties, bet vietējā ciematā ir tikai vīru koris.

Cīnīties par to, kas pareizs

Latvijas vēsture sevī glabā stāstus par ievērojamām personībām, kas pašaizliedzīgi iestājušās par to, kas ir taisnīgs. Viens no šādiem stāstiem ir atspoguļots godalgotajā spēlfilmā “Tēvs nakts” (rež. Dāvis Sīmanis, 2018), kas vēsta par Žani Lipki, kurš Otrā pasaules kara laikā no nāves holokaustā paglāba 55 ebrejus. Tā ir vēstures liecība, kas sevī glabā vērtīgu atziņu: ikviena spēkos ir kļūt par varoni.

Valsts svētki ir arī lielisks laiks, lai iepazītu Mēriju Grīnbergu, jo bez viņas pašaizliedzības Latvijas muzeji būtu zaudējuši nozīmīgu daļu savu vērtību. Otrā pasaules kara laikā vācu armija atkāpjoties ņēma līdzi arī 700 kastes ar Latvijas muzeju kolekciju vērtībām. Mērija Grīnberga bija brīvprātīgā, kura uzņēmās pienākumu uzraudzīt, lai tās atgrieztos mājās Rīgā. Tomēr pateicības vietā sievieti atlaida no darba muzejā, un visu atlikušo mūžu viņai nācās cīnīties ar aizdomu ēnu. Mērijas stāsts atspoguļots dokumentālajā spēlfilmā “Mērijas ceļojums” (rež. Kristīne Želve, 2018).

Uz vēsturiskajiem notikumiem balstītās filmas “Mana brīvība” (rež. Ilze Kunga-Melngaile, 2023) centrā ir Alīcija – nesen laimīgi apprecējusies poļu izcelsmes sieviete. Tomēr par spīti vīra raizēm viņa aktīvi iesaistās Tautas frontē un nolemj kandidēt uz Augstākās Padomes deputāta amatu. Alīcijas prototips ir viena no Atmodas laika spožākajām personībām – žurnāliste un politiķe Ita Kozakeviča.

Dokumentālās filmas “Astra” (rež. Liene Laviņa, 2023) centrā ir nesalaužama personība, kas sekoja savai sirdsbalsij un turpināja iestāties par taisnību – Gunārs Astra. Viņa vārdi: “Es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs” iedvesmoja Atmodas laika cīnītājus. Tomēr Astras stāsts aizvien ir aktuāls arī mūsdienās, iedvesmojot dzīvot patiesi un saskaņā ar savām vērtībām.

Šīs un vēl citas filmas, kas svētkus iekrāsos ar pacilājošiem pašmāju autoru stāstiem, pieejamas LMT Viedtelevīzijā!

Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".